| Mālpils muižas komplekss un parks | |
| 18.gs vidū Mālpils muižas administratīvais centrs sāka veidoties jaunā vietā. Mālpils muižas kungu māja celta 1760.gadā. Šīs ēkas cēlājs ir barons Gustavs Vilhelms fon Taube, kuram muižas parkā uzstādīts piemiņas obelisks. Pēc muīžas dedzināšanas 1905. gadā toreizējais muižas barons Aleksandrs fon Grote atjaunoja pēc Vilhelma Ludviga Bokslafa projekta neoklasicisma stilā ar barokāliem elementiem, kādu mēs to redzam arī šodien. Mālpils muižas kungu nams ir privātīpašums, tas ir restaurēts un atguvis savu krāšņumu. Aiz kungu nama atrodas 22ha plašais ainaviskais parks, kurā atrodas vairāki dīķi, Sākotnēji parka teritorijaiespējams, bijusi mazāka par esošo un parks apjozts ar laukakmeņu mūri, kura atliekas vēlšodien pamanāmas. Parkā aug ap 150 gadu veci koki (ozoli, liepas, oši u.c.). Šeit ir brīnišķīga pastaigu vieta jebkurā gadalaikā. |  |
| Buku muižas komplekss | |
|
Buku muižas aizsākums meklējams 16.gs. Tai bijuši vairāki nosaukumi – Hardemoisa, Bokenhof, Suddenbach. Pēdējo nosaukumu tā ieguvusi no Sudas (no lībiešu valodas sudden – `vilks`) upes, kuras krastā atrodas kungu māja. Šādu nosaukumu tā saglabājusi līdz 20.gs. 20.gadiem, un tikai tad tā ieguva tautas valodā lietoto nosaukumu – Bukas muiža, kas radies no ilggadējo īpašnieku baronu fon Boku dzimtas vārda.
Buku muižas kungu māja tika dedzināta 1905.gadā, atjaunota 1920.gadā. Pēdējie muižas īpašnieki bija fon Volfu dzimta. Šodien Buku muiža ir privātīpašums, tajā notiek restaurācijas darbi.
|
 |
| Rikteres muižas komplekss | |
|
Rikteres muižas kungu nams šodien vairs nav saglabājies, jo Pirmā pasaules kara laikā to nopostīja vācu karaspēks. Kungu namu vairs neatjaunoja un 1929. gadā no tā bija palikusi vien drupu kaudze. Rikteres muižas kungu nama vieta atrodas Sidgundas māju Svilpes teritorijā, kurā vēl šodien redzamas ēkas pagraba velves, kā arī labi saglabājusies muižas pārvaldnieka māja un muižas magazīna.
|
 |
| Mergupes - bijusī mācītājmuiža | |
|
Mācītājmuiža šeit atradusies jau 17.gadsimtā. Tajā dzīvojuši vairāki latviešu literatūras vēsturē pazīstami mācītāji kā, piemēram, Salomons Guberts, Nātanels Pomerans, Johans Gotfrīds Agelūts. Šodien redzamā ēka ir celta 19.gs. vidū. To ietver sirmi ozoli, un šodien daļēji saglabājusies koku aleja virzienā no mācītājmuižas uz Mālpils centru.
|
 |