| Vīnkalns - Mālpils pilskalns | |
|
Pilskalns, kas datēts ar vidējo dzelzs laikmetu, 5. – 9. gs., atrodas robežjoslā starp Gaujas un Daugavas lībiešu apdzīvotajām teritorijām un lībiešu un latgaļu zemēm. Pilskalna arheoloģiskā izpēte nav veikta, atrasti daži savrupatradumi – cirvis, šķēpa kāta uzgalis. Iespējams pirms lībiešiem šeit dzīvojuši balti. Vēsturisks fakts liecina, ka laika posmā starp 1207. un 1209. gadu Zobenbrāļu ordeņa mestrs Venno ar ierakstu zemes grāmatā piešķīris lībieši kungam Maneģintam pirmo lēni Vidzemē, tagadējā Mālpils teritorijā. Pastāv uzskats, ka Mālpils pilskalnā atradusies lībiešu virsaiša Maneģinta pils Idove.
|
 |
| Mālpils viduslaiku pilskalns | |
| Viduslaiku vācu ordeņa pilsvieta, celta pirms 1413.gada. Zviedru kara laikā (1600 – 1621) pils tika sagrauta, poļu armija atkāpjoties to uzspridzināja, un vēlāk tā vairs netika atjaunota. Neskatoties uz to, šeit atradās Mālpils muižas administratīvais centrs ar koka ēku apbūvilīdz pat 18.gs. vidum, kad muižu pārcēla uz tagadējo vietu. Šodien pilskalnā atrodas estrāde un pilskalna pakājē ir jauka atpūtas vieta. |  |
| Sidgundas pilskalns - Veckalns | |
|
Sidgundas pilskalns jeb Veckalns iekļaujas Daugavas lībiešu apdzīvotajā teritorijā. Arheologi pilskalnu datē ar vēlo dzelzs laikmetu, 11. – 13. gs., tātad lībiešu kultūras uzplaukuma periodu. Pilskalns nav pētīts. Rakstītajos vēstures avotos Sidgunda pirmo reizi minēta Livonijas Indriķa hronikā, kur teikts: „1206.gada rudenī priesteris Daniels nokļuva lībiešu ciemā, ko sauc par Sidegundi. Viņš tūdaļ sasauca tautu, lai tā klausītos Dieva vārdu un lai kristītu to.”
|
 |