Veicinot dažādu atkritumu veidu šķirošanu un nonākšanu pārstrādē, vides apsaimniekošanas uzņēmums Siguldas pilsētas SIA “JUMIS” kampaņas “Neindē dabu – tā saindēs Tevi” ietvaros aicina Mālpils novada uzņēmumus un iestādes pieteikties speciālām bateriju šķirošanas kastēm izmantošanai birojos, ražotnēs un citās vietās.

Pieteikt šķirošanas kastes uzņēmumi var, rakstot uz e-pastu info@jumis.lv. Kad kaste pilna, to var bez maksas iztukšot Siguldas pilsētas SIA „JUMIS” atkritumu šķirošanas laukumā „Zemdegas” vai pieteikt tukšošanu individuāli, sazinoties ar Siguldas pilsētas SIA “JUMIS”  klientu apkalpošanas centru.

Iedzīvotājiem bateriju šķirošanas kastes Siguldas novadā publiskai lietošanai jau pieejamas dažādās tirdzniecības vietās, tostarp veikalos “RIMI”, “MAXIMA”. Lielāku daudzumu bateriju un akumulatoru iespējams nogādāt arī uz Siguldas pilsētas SIA “JUMIS” apsaimniekoto atkritumu šķirošanas laukumu “Zemdegas”.

Bateriju šķirošanas kastēs iedzīvotāji aicināti izmest jebkuras formas un veida baterijas. Tās visas tiek klasificētas kā bīstamie atkritumi. To nonākšana dabā, tostarp arī poligonā, nodara būtisku kaitējumu videi, atstājot negatīvu ietekmi uz arī uz cilvēka veselību. Viena dabā izmesta pirkstiņbaterija rada augsnē piesārņojumu aptuveni diena kvadrātmetra platībā, kas var saglabāties gandrīz gadsimtu. Turpretī šķirojot baterijas, tās nonāk otrreizējā pārstrādē. No iegūtajām izejvielām tiek radītas jaunas lietas, tādējādi novēršot pirmreizējo dabas materiālu izmantošanu ražošanā.

Šķirošanas kampaņu “Neindē dabu – tā saindēs Tevi” īsteno Latvijas Zaļais punkts sadarbībā ar partneriem. Tās mērķis ir vērst sabiedrības uzmanību bateriju negatīvajai ietekmei uz vidi, kā arī veicināt to šķirošanu. Plašāka informācija par bateriju šķirošanas kampaņu pieejama www.zalais.lv sadaļā “Jaunumi”.

Vairāk informācijas par atkritumu šķirošanas iespējām Siguldas novadā, kā arī citiem Siguldas pilsētas SIA “JUMIS” pakalpojumiem pieejama www.jumis.lv. Jautājumu gadījumā aicinām sazināties, zvanot pa tel. 26112288 vai rakstot uz e-pastu info@jumis.lv

Par sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Getliņi EKO” sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojuma tarifu piemērošanas kārtību

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas lēmums 

2020. gada 15. decembrī

Noslēgusies ceturtā dabas skaitīšanas lauku darbu sezona

Situāciju komentē Dabas skaitīšanas vadītāja Irisa Mukāne: “Dabas skaitīšana ir pirmreizējā dabas vērtību inventarizācija visas valsts mērogā. Ir noslēgusies ceturtā lauku darbu sezona un sākam izskatīt tās datus, tādēļ šobrīd vēl nefokusējamies uz kopējiem cipariem, jo arī jaunākie dati var ieviest izmaiņas. Turklāt jāatminas, ka biotops ir tikai viens elements no kopīgās un funkcionējošās ekosistēmas.”  

Viņa turpina: “Piemēram, apsekojot vairāk nekā 130 tūkstošus ha zālāju, šobrīd mazāk kā puse no tiem atbilst bioloģiski vērtīgo zālāja (BVZ) statusam. BVZ platību sarukšana saistīta ar cilvēku paradumu maiņu, cilvēkiem pārceļoties uz dzīvi pilsētā, lauksaimniecībā pieaugot aramzemju īpatsvaram utt. Diemžēl zālāji ir teju vienīgā biotopu grupa, kas bez cilvēka līdzdalības nevar pastāvēt, jo nepļauti un nenoganīti tie drīz vien aizaug ar krūmiem un kokiem. Pretējs piemērs ir mežu biotopi, kas ļoti labi var iztikt bez cilvēka iesaistes. Četru sezonu laikā apsekoti ap 800 tūkstoši ha mežu, kuri atlasīti pēc dažādiem kritērijiem no pieejamās informācijas, piemēram, pēc mežaudzes vecuma, koku sastāva un citām pazīmēm, kas varētu liecināt, ka konkrētā platībā varētu būt cilvēka darbības maz ietekmēta mežaudze jeb biotops. Provizoriskie dati liecina, ka meža biotopi konstatēti nepilnā trešdaļā no apsekotajām mežaudzēm. Visvairāk meža biotopi atklāti jau esošajās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, bet ārpus tām – teju ceturtajā daļā no apsekotās platības. Jāņem vērā, ka šie ir provizoriskie rezultāti, kam pievienosies meža biotopu platības no Gaujas un Ķemeru Nacionālā parka un Lubānas mitrāja, kur kopumā tiek skatīti 162 tūkstoši ha mežu.”

Atgādinām, ka biotopa konstatēšana ir vērtīga informācija zemes īpašniekam par tā īpašumā sastopamajām dabas vērtībām, kas nereti veidojušās pat vairākus gadu desmitus vai simtus. Citiem vārdiem sakot, tā ir atzinība par līdz šim vispiemērotāko biotopa apsaimniekošanu! Diemžēl ne katrs īpašnieks vairs var lepoties ar šādām dabas vērtībām savā īpašumā. 

Dabas skaitīšanas dati aplūkojami Dabas aizsardzības pārvaldes dabas datu pārvaldības sistēmā Ozols (https://ozols.gov.lv/pub), kas pieejama ikvienam un nodrošina daudz operatīvāku un ērtāku datu aprites informāciju.

Nākamos mēnešus tiks veikta ceturtās sezonas datu kontrole, salīdzinot eksperta šogad klātienē redzēto ar datu bāzēs un kartēs pieejamo informāciju. 2021. gada otrajā pusē būs apkopota, pārbaudīta un digitāli pieejama informācija par visiem dabas skaitīšanas datiem jeb Eiropas Savienības (ES) nozīmes biotopiem.

Biotopu kartēšana ir tikai viena no trim Dabas skaitīšanas jeb ES Kohēzijas fonda projekta “Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā” aktivitātēm. Plašāka informācija pieejama vietnē www.skaitamdabu.gov.lv, kā arī www.daba.gov.lv un www.varam.gov.lv.

Rūpējoties par tīru un sakoptu vidi Mālpils novadā, iedzīvotāju ērtībām visa novada robežās publiski pieejami 22 konteineri stikla iepakojumam un 46 konteineri vieglajam iepakojumam (papīram, plastmasai un metāla iepakojumam). Vides apsaimniekošanas uzņēmums Siguldas pilsētas SIA “JUMIS” sadarbībā ar Mālpils novada domi vērš uzmanību uz svarīgākajiem pamatprincipiem pareizai konteineru izmantošanai.

Mālpils novadā iedzīvotājiem blīvi pieejami zaļas krāsas zvana veida konteineri, kuri paredzēti dzērienu stikla pudeļu un burku ievietošanai, kā arī dzeltenas zvana veida un parastās, kantainās, tvertnes plastmasas, papīra un metāla iepakojumam. Dzeltenajā konteinerā drīkst izmest PET pudeles, šampūnu, dušas želeju un citas līdzīgas plastmasas pudelītes, plastikāta maisiņus, tetrapakas, konservu bundžas un citus iepakojumus, kā arī makulatūru.  

Zvana veida konteineriem ir iestrādātas speciālas atveres, pa kurām ievietojams sašķirotais materiāls. Tās izveidotas tādā izmērā, lai konteinerā nenonāktu nešķirotie atkritumi, kuri sabojā aktīvo šķirotāju jau sašķiroto atkritumu apjomu. Vienlaikus konteineros izvietotās atveres ļauj konteinerā nonākt lielākam šķiroto atkritumu daudzumam, līdz ar to vides apsaimniekotājam ir iespēja būtiski samazināt atkritumu mašīnu radīto CO2 izmešu apjomu, kas var tikt radīts kursējot pēc tukša konteinera, kurā ievietotas, piemēram, vien pāris kastes.

Ja rodas lielāks apjoms, aicinām doties uz atkritumu šķirošanas laukumu Siguldas pagastā, Zemdegas https://www.jumis.lv/lv/pakalpojumi/atkritumu-skirosana-1/atkritumu-skirosanas-laukums-sigulda/

Būtisku negatīvo ietekmi uz vidi atstāj arī nepareizi novietoti atkritumi. Mūsdienās lielai daļai cilvēku jau ir skaidrs, ka, piemēram, ledusskapis ir bīstamais atkritumu veids, līdz ar to tam nevajadzētu nonākt mežā. Tāpat dabā nedrīkst izmest arī jebkurus citus atkritumus. Tā ir nelikumīga rīcība un par to var tikt piemērots sods. Līdzīgi ir ar atkritumu novietošanu blakus konteineriem. Ne elektroniku, ne mēbeles, vecos tualetes podus, būvmateriālus vai citas mājās vairs nevajadzīgās lietas nedrīkst novietot līdzās tvertnēm. Arī blakus konteinerim atstāts šķiroto atkritumu maisiņš ir sodāma rīcība un vienlaikus var atstāt būtisku negatīvo ietekmi uz dabu.

Gadījumā, ja tiek novērots, ka kāds no šķiroto atkritumu konteineriem ir pilns un tajā vairs nav vietas, “JUMIS” aicina par to informēt, zvanot pa tel. 26112288 vai arī rakstot uz e-pastu info@jumis.lv, un izmantot kādu citu no tuvumā esošajām publiski pieejamajām tvertnēm. Vienlaikus uzņēmums pateicas par iedzīvotāju aktīvo iesaisti, rūpējoties par pareizu atkritumu šķirošanu un tīras vides uzturēšanu Mālpils novadā.

24.11.2020.

“Malkas apkure tradicionāli ir Latvijā iecienīts un populārs apkures veids, kas ir pievilcīgs izmaksu ziņā, bet ne tuvu nav labākais, ja vērtē ietekmi uz vidi un veselību. Kā rīkoties, lai arī vecu krāsni izmantotu iespējami efektīvi, ekonomiski un videi draudzīgi,” padomus sniedz apkures iekārtu eksperts Raimonds Pakšķis.

24.11.2020.

#DabāEjot ētikas kodekss

Dabā mēs vēlamies atpūsties. Daba mums palīdz risināt veselības problēmas. Mums jābūt atbildīgiem un jāatceras par to, kādu ietekmi individuāli un visi kopā atstājam, dodoties dabā. Mēs šķērsojam dažādas dzīvotnes, nereti tās ir trauslas un cilvēku klātbūtne var pasliktināt to stāvokli.
#DabāEjot ētikas kodekss aicina mūs būt pēc iespējas neredzamākiem un nedzirdamākiem, apmeklējot mežus, purvus, pļavas, upes, ezerus un jūras piekrasti.
______________________________________________________________________
1. Uzvedīsimies iespējami klusu! Troksnis var izbiedēt ligzdojošos putnus un citus dzīvniekus. Jo klusāki mēs būsim, jo vairāk pamanīsim.

2. Staigāsim pa jau iestaigātām takām! No jauna iemītās takas var ietekmēt vai pat iznīcināt dzīves telpu dažādām sugām.

3. Atbildīgi izvēlēsimies vietu ugunskuram, jo nepiemērotas vietas izvēle var kaitēt un radīt postu dzīvām radībām! Ugunskuru vislabāk kurināt tam īpaši ierīkotās vietās.

4. Izmantosim atkārtoti lietojamos ūdens un pārtikas traukus. Tā mēs izvairīsimies no atkritumu radīšanas dabā.

5. Dabā ejot, ko atnesi, to aiznes! Savus atkritumus neslēpjam zem koka saknes, nededzinām, nenorokam. Centīsimies nepiepildīt arī atkritumu tvertnes dabā. Atkritumi pievilina dzīvniekus, un tie ir bīstami dzīvniekiem. Turklāt mazo urnu apsaimniekošana dabas objektos ir ļoti sarežģīta.

6. Lietosim iespējami maz kosmētikas, pirms dodamies veldzēties ūdenstilpēs. Nelietosim ķermeņa, drēbju un trauku mazgāšanas līdzekļus tieša ūdens tuvumā, lai ķīmiskās vielas neapdraudētu ūdens dzīvotni.

7. Ja nav pieejama tualete, dabisko vajadzību nokārtošanai izraksim nelielu bedrīti, ko pēcāk jāaizrok. Nenokārtosim dabiskās vajadzības tiešā ūdens tuvumā!

8. Būsim atbildīgi un ievērosim dabas parku noteikumus, kas attiecās uz mājdzīvniekiem dabā un mūsu uzvedību, sastopot savvaļas dzīvniekus. Savvaļas zirgus, govis un taurus dabiskajās pļavās nevajag barot.

9. Saredzēsim dabas vērtības un saudzēsim dzīvotnes! Daba ir sarežģīta sistēma, kur katram elementam ir īpaša nozīme. Piemēram, mirusī koksne takas malā ir mājas tūkstošiem sīkbūtņu, koks pāri upei – ēna ūdens iemītniekiem vai iespēja kādam sauszemes dzīvniekam, bet iežu atsegumi, kurus mēdzam drupināt, ir tūkstošiem gadu veidojusies ainava un neatjaunojama dzīvotne dažādām

29.10.2020.

Aicina iedzīvotājus pārliecināties par īpašuma iekšējā elektrotīkla drošību

Pērn Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) reģistrējis kopumā ap 9000 ugunsgrēku, no kuriem aptuveni 3300 izcēlušies dažādās dzīvojamās un nedzīvojamās ēkās. Katru trešo ēku ugunsgrēku izraisījusi klienta īpašumā esoša nedroša elektroinstalācija vai bojātas elektroierīces. AS "Sadales tīkls" uzsver: novecojis vai nekvalitatīvs iekšējais elektrotīkls bojā ikdienā izmantojamās elektroiekārtas un rada ne vien ugunsgrēku, bet arī elektrotraumu riskus. Iestājoties gada tumšajam un aukstajam laikam, kas var palielināt elektroierīču lietošanas intensitāti, iedzīvotāji tiek aicināti pārliecināties, ka īpašuma iekšējais elektrotīkls ir drošs, un nepieciešamības gadījumā tā tehnisko pārbaudi vai remontdarbus uzticēt sertificētam speciālistam.

Nedroša elektroinstalācija, kā arī savu laiku nokalpojušas, bojātas elektroierīces ir bieži ugunsgrēku cēloņi. Ja juridiskajiem vai privātajiem klientiem piederošie iekšējie elektrotīkli ir nolietojušies, bojāti vai nepareizi ierīkoti, rodas strāvas noplūde, kas var ne vien bojāt pie strāvas pieslēgtas ierīces, bet izraisīt arī īssavienojumu un materiālu aizdegšanos. Nereti īssavienojumi rodas elektroinstalācijas savienojumu vietās, piemēram, kontaktligzdās.

Otrs lielākais risks, ko var radīt nedroša elektroinstalācija un nedrošas iekārtas, saistīts ar elektrotraumām. Šī gada deviņos mēnešos elektrotraumas iedzīvotāju elektroietaisēs ir guvuši 59 cilvēki, no kuriem 17 cietušie ir bērni. Diemžēl 10 gadījumos traumas bijušas ar letālām sekām.

Elektroinstalācija jāpārbauda vismaz reizi 10 gados

Parasti elektroinstalācijas vadi ir paslēpti sienās, neļaujot iemītniekiem redzēt to reālo stāvokli, tomēr, gluži kā veicot tehnisko apkopi automašīnai, arī elektroinstalācija ir regulāri jāpārbauda un jāuztur drošā stāvoklī. Atbilstoši Ugunsdrošības noteikumiem, katram nekustamā īpašuma īpašniekam vismaz reizi 10 gados jāpārbauda gan elektroinstalācija, gan arī zemējuma un zibensaizsardzības ierīces. Ja noteiktais termiņš ir nokavēts, tad pārbaude jāveic nekavējoties! Ja apgaismojuma spuldzi iedzīvotāji visbiežāk nomaina paši, tad elektrotīkla pārbaudi un izbūvi gan jāuztic tikai sertificētiem speciālistiem. Sertificēto speciālistu kontaktinformācija pieejama Latvijas Elektriķu brālības mājas lapāwww.leb.lv vai Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku Asociācijas mājas lapāwww.bleea.lv.

Par drošu elektroinstalāciju svarīgi parūpēties arī kāpņu telpā, kas ir ēkas apsaimniekotāja pienākums. Daudzviet ēku kāpņu telpās esošajās elektrības sadalnēs ir vadu jūklis – elektrības un telekomunikāciju vadi mēdz brīvi karāties, būt savijušies kopā un krāt putekļus. Šāda situācija apdraud gan ēkas iedzīvotājus, gan pašu ēku, jo negaidīts īssavienojums var radīt neatgriezeniskus bojājumus elektroiekārtās, kā arī radīt ugunsgrēka vai elektrotraumu riskus.

Nedrošs iekšējais elektrotīkls var izraisīt arī elektroapgādes pārtraukumus

Bieži nedrošs elektrotīkls ir iemesls, kādēļ īpašumā pēkšņi"pazūd" elektrība vai nesaprotamu iemeslu dēļ pieaug elektrības patēriņš. “Sadales tīkla” darbinieki katru mēnesi konstatē vairākus simtus gadījumu, kad elektroapgādes pārtraukumu iemesls meklējams nevis ”Sadales tīkla” elektroietaisēs, bet gan ēku iekšējos elektrotīklos. Šādos gadījumos bojājums, piesaistot sertificētu elektriķi, jānovērš pašam klientam.

Ja īpašumā pēkšņi "pazūd"elektrība, vispirms jāpārbauda elektrības drošības slēdži (automātslēdži, drošinātāji), ko sarunvalodā mēdzam dēvēt par "korķiem" – vai tie nav atslēgušies. Ja ar tiem viss ir kārtībā, tas nozīmē, ka elektroenerģijas pārtraukuma cēlonis varētu būt bojājums “Sadales tīkla” elektroietaisēs, nevis īpašuma iekšējā elektrotīklā. Tādā gadījumā ieteicams apskatīt www.sadalestikls.lv esošo Digitālo karti, kur ir pieejama aktuālā informācija par elektroenerģijas atslēgumiem. Ja atslēgums konkrētaja adresē nav atzīmēts Digitālajā kartē, bojājums ir jāpiesaka "Sadales tīklam", zvanot uz bojājumu pieteikšanas tālruni 8404. Savukārt, ja atslēgums Digitālajā kartē ir reģistrēts, bojājums atkārtoti nav jāpiesaka. Lai operatīvi saņemtu aktuālo informāciju par notikumiem publiskajā elektrotīklā, klienti tiek aicināti reģistrēt savu kontaktinformāciju, ko visērtāk  var izdarīt mājas lapā www.e-st.lv. Piesakoties šim pakalpojumam, gadījumā, ja reģistrētajā adresē notiks elektroapgādes atslēgums, klients 20 minūšu laikā kopš bojājuma reģistrēšanas saņems par to informāciju īsziņas vai e-pasta veidā.

Ja bieži "izsit korķus", laiks vērsties pie elektriķa

Drošības slēdžu galvenais uzdevums ir pasargāt cilvēku un īpašumu no nelaimes. Ja mājoklī ir bojāta elektroinstalācija vai kāda elektroiekārta, tie atslēdzas, pasargājot īpašumu no ugunsgrēka vai cilvēku no strāvas trieciena. Tie var atslēgties arī gadījumos, ja elektrotīkls ir pārslogots, jo daudzviet ēku elektroinstalācija ir novecojusi un nav piemērota arvien pieaugošajam elektrības patēriņam. Pie šāda elektrotīkla vienlaicīgi pieslēdzot vairākas jaudīgas iekārtas, rodas pārslodze un slēdzis drošības nolūkos atslēgsies. Jebkurā no situācijām “Sadales tīkls” iesaka konsultēties ar sertificētu elektriķi, kas palīdzēs novērst problēmu. Tas ir būtiski no drošības viedokļa, jo bieža drošības slēdžu atslēgšanās var signalizēt par bojātu vai regulāri pārslogotu īpašuma iekšējo elektrotīklu.

21.10.2020.

Atzīmējot Pasaules talku, “Zaļā josta” aicina doties dabā un atbrīvot vidi no bezatbildīgi izmestiem izsmēķiem

Šo sestdien visa pasaule tiek aicināta apvienot spēkus, piedaloties Pasaules talkā. Talkas nedēļas nogalē “Zaļā josta” izsludina vides sakopšanas fotokonkursu “Pamani – sakop – iemūžini”, kura ietvaros iedzīvotāji tiek aicināti apmeklēt savu iecienītāko vietu pie dabas, attīrot to no cigarešu izsmēķiem. Savāktie izsmēķi jānofotografē un kopā ar īsu stāstu par talkas norisi un piedzīvoto līdz nedēļas beigām jāiesniedz konkursa organizatoriem. Konkurss tiek rīkots ar mērķi izglītot sabiedrību par izsmēķu ietekmi uz vidi un mazināt izsmēķu radīto kaitējumu dabai.

“Cigarešu izsmēķi ir pasaulē izplatītākā dabā sastopamā atkritumu vienība. Arī Latvijas daba smagi cieš no patvaļīgi nomestu izsmēķu radītā piesārņojuma – tie sastopami gan pilsētās, gan ceļmalās, gan masu pulcēšanās vietās, gan piekrastes smiltīs. Izsmēķu radītais piesārņojums skāris jau 98% Latvijas pludmales piekrastes teritorijas. Nonācis dabā, izsmēķis nepazūd un bioloģiski nedegradējas,” konkursa nozīmi skaidro “Zaļā josta” pārstāve Laima Kubliņa.

Vides sakopšanas fotokonkursā “Pamani – sakop – iemūžini” aicināts piedalīties ikviens – individuāli vai ģimenes lokā, ievērojot drošības pasākumus. Iespaidīgākie veikumi tiks atspoguļoti gan interneta vidē, gan apbalvoti ar sportiskām balvām, lai došanās atpūtā pie dabas būtu vēl videi draudzīgāka. Taču galvenais konkursa uzdevums ir parūpēties, lai doties pie dabas būtu patīkami un vizuāli baudāmi – lai starp zāles stiebriem un piekrastes smiltīs nemētātos mazie indīgie plastmasas izstrādājumi – cigarešu izsmēķi.

“Lai arī smēķētāju skaits Latvijā ar gadiem sarūk, dabā nonākušo izsmēķu apjoms turpina pieaugt. Lai izsmēķis dabā sadalītos, var paiet pat 15 gadi. Turklāt šo gadu laikā izsmēķis piesārņo augsni vai ūdeni, kur tas atrodas, saindējot dabu ar toksīniem, nikotīnu, plastmasas šķiedrām un smēķēšanas laikā radītām indīgām vielām, kas būtiski apdraud gan ūdens iemītniekus, gan sējumus, gan mūsu pašu veselību,” norāda L. Kubliņa.

“Zaļā josta” aktīvi strādā, lai izglītotu sabiedrību par cigarešu izsmēķu kaitīgo ietekmi uz vidi, aicinot tos izmest sadzīves atkritumu konteinerā. Uzņēmuma mērķis ir nodrošināt, lai izsmēķi nenonāktu dabā. Taču, lai attīrītu vidi no dabā jau esošajiem izsmēķiem, nepieciešama ikviena iedzīvotāja iesaistīšanās. Fotokonkurss “Pamani – sakop – iemūžini” tiek rīkots projekta “Kas pazūd no acīm, dabā nepazūd” ietvaros, sniedzot nozīmīgu ieguldījumu sabiedrības izglītošanai par izsmēķu ietekmi uz vidi un mazinot izsmēķu radīto kaitējumu dabai.

Laima Kubliņa | 26710793 | laima.kublina@zalajosta.lv | www.zalajosta.lv

Veicinot atkritumu šķirošanu Siguldas un Mālpils novados, vides apsaimniekošanas uzņēmums Siguldas pilsētas SIA “JUMIS” nodrošina iespēju iedzīvotājiem bez maksas atbrīvoties no uzkrātās un vairs nevajadzīgās elektrotehnikas. Iekārtu savākšana no iepriekš pieteiktām mājsaimniecību un uzņēmumu adresēm tiek nodrošināta vienu reizi mēnesī un tuvākā izvešanas diena paredzēta 14.septembrī. Pēc tam nākamās elektroiekārtu izvešanas reizes no pieteiktajām adresēm notiks 12.oktobrī, 9.novembrī un 7.decembrī.

Elektroiekārtu bezmaksas izvešana no mājsaimniecību vai uzņēmumu jāpiesaka vismaz divas darba dienas iepriekš. Attiecīgi, lai pieteiktu pakalpojumu uz 14.septembri, pieteikšanās ir līdz 10.septembrim (ieskaitot), rakstot uz e-pastu info@jumis.lv un norādot pakalpojuma saņemšanas adresi, nododamo iekārtu apjomu un kontaktinformāciju saziņai. Elektroiekārtu izvešanai var pieteikties gan fiziskas, gan arī juridiskas personas. Vienā izvešanas reizē iespējams bez maksas nodot neierobežotu apjomu tehnikas, sākot no 40kg iekārtu kopējā svara. Elektroiekārtu izvešana mazākam tehnikas apjomam un sev vēlamajā datumā tiek nodrošināta par maksu – 15 eiro + PVN.

Ņemot vērā valstī ieviestos drošības pasākumus, elektroiekārtu izvešana tiek organizēta BEZKONTAKTA veidā. Tas nozīmē, ka elektrotehnikas izvešana tiks nodrošināta no pieteicēja adreses ārējām durvīm  (mājas pagalms, daudzīvokļa mājas galvenās ieejas durvis) un klientam izvešanas dienā ir jānodrošina brīva piekļuve iekārtām, lai “JUMIS”  darbinieki var tās aizvest. Palīdzība iekārtu iznešanā no ēkām jāsaskaņo iepriekš. Iekārtu nonešanai tiek piemērota maksa par krāvēja pakalpojumiem. 

Savācamajām elektroiekārtām ir jābūt neizjauktām, lai novērstu kaitīgo detaļu nonākšanu apkārtējā vidē. Piemēram, ledusskapim jābūt ar kompresoru, televizoram – ar kineskopu, datoram – ar mātes plati u.tml.

Plašāka informācija par elektrotehnikas izvešanu un citiem Siguldas pilsētas SIA “JUMIS” pakalpojumiem pieejama, zvanot pa tel.26112288 vai rakstot uz e-pastu info@jumis.lv, kā arī mājas lapā www.jumis.lv.

 27.08.2020.

Mālpils  novada iedzīvotājiem!

12.06.2020.

Dabas aizsardzības pārvalde pēdējo gadu laikā saņem regulārus dažādu Latvijas pašvaldību iedzīvotāju ziņojumus un sūdzības par dabiskos biotopus, kultūraugus un mājdzīvnieku veselību apdraudošo Spānijas kailgliemezi Arion vulgaris. Gliemeži nereti tiek konstatēti lielā skaitā un nodara ievērojamus postījumus dārzu īpašniekiem. Līdz ar siltāka laika iestāšanos, iedzīvotāju sūdzības pēdējās šī gada nedēļās ir būtiski pieaugušas, nereti izsakot lūgumu pēc koordinētas cīņas ar šīs sugas īpatņiem.

Spānijas kailgliemezis ir ierindots Eiropas simts visinvazīvāko dzīvnieku sarakstā. Lai gan no zinātniskā viedokļa arī Latvijā tā ir klasificējama kā invazīva suga, nepilnīgā normatīvā regulējuma invazīvo sugu jomā dēļ šobrīd Spānijas kailgliemezis nav oficiāli iekļauts invazīvo sugu sarakstā. Latvijas teritorijā šī suga ir sastopama kopš 2009.gada. 2019.gada rudenī bija konstatētas un apstiprinātas 59 sugas atradnes, kuras lokalizējas galvenokārt Latvijas centrālajā daļā. 2020.gadā sugas izplatība, visticamāk, ir paplašinājusies (skat. karte vēstules pielikumā- aktuālie dati uz 05.06.2020.).Ārēji Spānijas kailgliemezis Arion vulgaris ir ļoti līdzīgs vietējam sarkanajam kailgliemezim Arion rufus, kas ir sastopams Latvijas dienvidrietumos: Embūtē un pie Liepājas ezera. Minētā iemesla dēļ sākumā eksperti precīzi nosaka kailgliemeža sugu un tikai tad tiek apstiprināta jauna atradne.

Latvijas teritorijā kaitēklis galvenokārt tiek ievazāts ar stādiem, pie kuru saknēm atrodas gliemeža oliņas. Līdz ar stāda iestādīšanu gliemezis veiksmīgi iedzīvojas dārzos un caur ceļmalām, grāvmalām un ūdenstilpju piekrastēm izplatās gan kaimiņu dārzos, gan arī dabiskās teritorijās. Tāpēc ir svarīgi saprast, ka Spānijas kailgliemeža izplatības ierobežošanā būtu jāiesaistās visu invadēto teritoriju īpašniekiem. Tā kāSpānijas kailgliemezis visintensīvāk olas dēj no augusta līdz septembrim, ir jācenšas panākt, lai pēc iespējas mazāks gliemežu skaits sasniegtu olu dēšanas vecumu un izdētu olas.Viena dējuma olas ir vienkopus un vienā dējumā var būt pat vairāk nekā 250 olu.

Sugas ietekme var izpausties dažādi, piemēram, kailgliemeži var apdraudēt kultūraugus un vietējās augu sugas gan apēdot tās, gan pārnēsājot dažādus augu patogēnus. Tāpat Spānijas kailgliemezis izkonkurē un barojas ar citām bezmugurkaulnieku sugām, piemēram, gliemežiem un sliekām. Ir novērota krustošanās ar tuvāk radniecīgajām Arion ģints kailgliemežu sugām, kā rezultātā tās asimilējas un izzūd. Suga var izplatīt jaunas parazītu un patogēnu sugas, kas ar gliemežiem tiek ievestas no citiem reģioniem.

Ņemot vērā augstāk minēto Dabas aizsardzības pārvalde aicina:

-          informēt pašvaldības iedzīvotājus par Spānijas kailgliemeža iespējamo ietekmi un rīcību tā izplatības ierobežošanā, ievietojot pašvaldības mājaslapā un/vai izdrukājot vēstules pielikumā pievienotās infografikas un novietojot tās vietās, kur parasti pulcējas cilvēki un jo īpaši mazdārziņu rajonos, kas ir pierādījušies kā nozīmīgas Spānijas kailgliemežu dzīvotnes un tālākas izplatības avoti;

-          papildus informācijai iepazīties ar Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā pieejamo Spānijas kailgliemežu izplatības ierobežošanas plānu;

-          turpināt ziņot par jauniem atradņu gadījumiem, rakstot uz e-pastu invazivs@daba.gov.lv, norādot iespējami precīzu atradnes vietu, savu kontaktinformāciju un pievienojot atrastā Spānijas kailgliemeža foto;

-          iespēju robežās atbalstīt vietējos iedzīvotājus cīņā ar šo sugu, kā arī pašvaldībās, kur Spānijas kailgliemeža atradnes ir apstiprinātas un tas jau ir bieži sastopams, uzņemties šīs sugas īpatņu iznīcināšanas procesa koordināciju.Ir jārēķinās, ka kailgliemežu ierobežošana ir darbietilpīgs process, kas ir jāveic katru gadu;

-          pievērst īpašu uzmanību, lai šīs sugas ierobežošanas pasākumi tiktu veikti arī pašvaldības īpašumā esošajos vai apsaimniekotajos īpašumos.

11.05.2020.

Spēkozola vasaras foto un video konkurss “Eiropas dižkoku lielvalsts Latvija”.

  

Latvijā ir viens no lielākajiem dižkoku blīvumiem Eiropā. Nu jau otro gadu aicinām apzināties šo mūsu dabas un latviskās identitātes bagātību! Atrodi sev tuvāko dižkoku, izmantojot akcijas sadarbības partnera Dziedava dižkoku datubāzi https://ej.uz/dziedava. Iekar dižkoka zaros vai novieto pie koka Latvijas karogu un apliecini savu apmeklējumu ar foto vai īsu video ar pašiem dižkoka apmeklētājiem pie izgreznotā dižkoka. Nopublicē to sociālajos medijos: Instagram, Facebook, Draugiem vai Twitter ar koka nosaukumu, tā atrašanās pagastu vai pilsētu, kā arī tēmturi #dižkokulielvalsts. Septembra beigās piecu labāko foto vai video autori pēc Spēkozola kustības žūrijas vērtējuma savā īpašumā iegūs Spēkozola dižkoku lielvalsts kreklu, kā arī akcijas atbalstītāja IR Wood ozolkoka dizaina priekšmetu. Akcijā aicināts piedalīties ikviens Latvijas iedzīvotājs vai viesis, bet jo īpaši ģimenes, bērni, un jaunieši.

Spēkozola foto un video konkursa video uzsaukums atrodams https://youtu.be/5G-XUj9iVzk

Sīkāka informācija par Eiropas dižkoku lielvalsti Latviju, kā arī dižkoku mērīšanu atrodama https://spekozols.lv/eiropas-dizkoku-lielvalsts-latvija/

Pievienotie foto:

2019. gada Spēkozola vasaras konkursa laureāti Loreta un Ernests pie Bišumuižas ozola Rīgā 2020. gada 3. maijā. 

Spēkozola kustības dibinātājs Ivars Šmitus pie Bišumuižas ozola Rīgā 2020. gada 3. maijā. 

“Medņi”, Vidrižu pagasts, Limbažu novads, LV-4013

08.05.2020.

Latvijas Ainavu arhitektu asociācija (LAAA) veic pašvaldību speciālistu un iedzīvotāju aptauju.

Aptaujas rezultāti tiks izmantoti ainavu arhitektūras nozares situācijas analīzē, rodot izpratni par to, kā pašvaldību speciālisti un to iedzīvotāji/lietotāji/atbalstītāji u.c. vērtē esošo situāciju koku saglabāšanas jautājumos.

Aicinām aptaujas anketu aizpildīt līdz šī gada 12.maijam, bet gaidīsim atbildes arī pēc noteiktā laika!
Saite uz anketu:  https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLScknvT8v2sn5dnz3Ircpo-Ce96-EBkJUhcVm7V7av8_v_D8Vg/viewform

Papildus, informējam, ka šī gada 14. maijā, plkst. 13:00, digitālā platformā, tiks organizēts tiešsaistes seminārs  "Ainavu infrastruktūra - koku saglabāšana un sabiedrības iesaiste".
Saite uz semināru tiks publiskota semināra norises dienā FB LAAA kontā un LAAA mājaslapā.
Saite uz semināra aprakstu ir pieejama šeit:  https://www.facebook.com/events/237164497362496/ un informācija LAAA mājaslapā ir pieejama šeit:  http://www.laaab.lv/seminars-ainavu-infrastruktura/

Dalība seminārā bez maksas.

08.05.2020.

• Veicināt zaļās infrastruktūras risinājumus pilsētvidē un videi draudzīgu pašvaldību plānojumu izstrādi, kas palīdz risināt gaisa kvalitātes problēmas.
• Pilnveidot koku ciršanas kārtību pilsētās un precizēt esošo regulējumu

• Nocirsto koku stādījumu atjaunošana Rīgā

23.03.2020.

Rīgas reģionālā virsmežniecība informē, ka Valsts meža dienests ar 2020.gada 24.aprīli

nosaka meža ugunsnedrošā laika posma sākumu visā valsts teritorijā.

1.         kurināt ugunskurus mežā un purvos, izņemot īpaši ierīkotas vietas, kas nepieļauj uguns izplatīšanos ārpus šīs vietas;

2.         atstāt ugunskurus bez uzraudzības. Ugunskura vietu atstāj, kad uguns nodzēsta un gruzdēšana pilnīgi beigusies;

3.         nomest mežā, purvos vai uz tos šķērsojošiem ceļiem degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus un citus priekšmetus;

4.         veikt mežā un purvos spridzināšanas darbus un organizēt šaušanas nodarbības, izņemot atbilstoši ierīkotas vietas;

5.         medībās un šaušanas nodarbībās mežā un purvos lietot trasējošas lodes, deglodes un prapjus no viegli uzliesmojoša un gruzdēt spējīga materiāla;

6.         braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purviem ārpus ceļiem, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams ugunsgrēka dzēšanai, palīdzības sniegšanai nelaimes gadījumos un meža apsaimniekošanai;

7.         ekspluatēt mežā, purvos vai uz tos šķērsojošiem ceļiem transportlīdzekļus un citus mehānismus ar bojātu iekšdedzes dzinēja gāzu izplūdes sistēmu;

8.         bez saskaņošanas ar Valsts meža dienesta mežniecību veikt jebkuru dedzināšanu, kas, radot dūmus, var maldināt uguns novērošanas darba veicējus.

·      Rīgas reģionālā virsmežniecības operatīvajam dežurantam - 20290468;

·      vai meža uguns apsardzības inženierim - 29358889;

·      vai VUGD - 112.

    Dabas aizsardzības pārvalde pateicas Mālpils novada pašvaldības darbiniekiem par izrādīto atbalstu dabas skaitīšanas jeb Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes līdzšinējā apzināšanā! Šī veiksmīgā sadarbība palīdz realizēt dabas skaitīšanas mērķi – apzināt Latvijas dabas bagātības.

24.03.2020.

Plānoti būvdarbi? Parūpējies par būvgružu pareizu apsaimniekošanu

Veicot būvniecības vai remonta darbus mājās vai jebkurā citā objektā, to rezultātā rodas dažāda veida būvgruži, ko nedrīkst izmest sadzīves atkritumos vai dabā.  Rūpējoties par vidi un tās saglabāšanu, vides apsaimniekošanas uzņēmums Siguldas pilsētas SIA “JUMIS” aicina iedzīvotājus remontdarbu sekas nokopt atbildīgi un tam piedāvā vairākus risinājumus.

Mālpils novadā nesen fiksēts gadījums, kad būvgruži bija izbērti šķiroto atkritumu konteinerā, kas nav pieļaujama rīcība, jo tādējādi sabojāti arī visi šķirotie atkritumi, kas vairs nav derīgi pārstrādei. Turklāt atgādinām, ka Mālpils novada domes saistošie noteikumi paredz, ka būvgružus nedrīkst izmest sadzīves atkritumiem paredzētajos konteineros, novietot tiem blakus vai izbērt dabā. Šāda rīcība ir sodāma un par to var tikt piemērots naudas sods 70 – 1000 eiro apmērā. Ikvienam būvdarbu un remontdarbu veicējam ir jānodrošina atbilstoša būvgružu apsaimniekošana, vienojoties ar atkritumu apsaimniekotaju par piemērotāko risinājumu.

“JUMIS” piedāvā klientiem vairākus risinājumus būvgružu apsaimniekošanā atbilstoši būvgružu veidam, apjomam un citiem faktoriem:

·         Specializētie konteineri būvgružiem dažādos tilpumos: 5 , 8, 10, 16, 22 vai 30 m3 konteineri;

·         Speciālie būvgružu 1 m3 maisi.

Pakalpojumu maksa tiek aprēķināta, vadoties no dažādiem faktoriem, piemēram, apjoma, būvgružu veida, konteinera īres ilguma, atrašanās vietas u.c. Pirms plānoto darbu veikšanas interesentiem pieejama bezmaksas konsultācija par izvedamo būvgružu daudzumu, pakalpojum cenām un iespējām ietaupīt, tos pareizi šķirojot. Konsultācijas pieejamas, zvanot pa tel.26112288 vai rakstot uz e-pastu info@jumis.lv.

Būvgruži ir celtniecības atkritumi, kas rodas būvniecības vai rekonstrukcijas rezultātā, piemēram, betons, dzelzsbetona konstruk2cijas, ķieģeļi, flīzes, keramika, kokmateriāli. Tāpat to skaitā ir arī dažādu būvmateriālu pārpalikumi, kā arī koku zari, krūmi, zāle, lapas un būvniecības laikā noraktā augsne.

Plašāka informācija par Siguldas pilsētas SIA “JUMIS” pakalpojumiem, tostarp būvgružu izvešanu, pieejama, zvanot pa tel. 26112288, rakstot uz e-pastu info@jumis.lv, kā arī uzņēmuma mājas lapā www.jumis.lv. 

 19.03.2020.

3.12.2019. 

 2019.gada 27. novembra Mālpils novada domes sēdes lēmums

Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas izmaiņām 2020. gadā

1. Noteikt maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Mālpils novada pašvaldības teritorijā 16,21 EUR/m³ bez PVN, ko veido:

   1.1.maksa par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu un citām normatīvajos aktos noteiktajām darbībām, ko  veic pirms  atkritumu reģenerācijas un kas samazina apglabājamo atkritumu apjomu, par uzglabāšanu, dalītās atkritumu savākšanas, pārkraušanas un šķirošanas infrastruktūras objektu uzturēšanu – 8,30 EUR/m³ bez PVN;

   1.2. sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātais tarifs par sadzīves atkritumu apglabāšanu  atkritumu poligonā  “Getliņi”, tajā skaitā dabas resursu nodoklis ” – 7,91 EUR/m³ bez PVN.

2. Lēmums stājas spēkā ar 2020.gada 1.janvāri.

19.11.2019.

No 2020.gada mainīsies tarifs par nešķiroto atkritumu noglabāšanu poligonā

Saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likumu, no 2020.gada 1.janvāri celsies dabas resursu nodoklis (DRN) par sadzīves atkritumu noglabāšanu poligonā. Attiecīgi mainīsies arī SIA “Getliņi EKO” tarifs par sadzīves atkritumu apglabāšanu poligonā. Par atkritumu noglabāšanu poligonā nākamgad būs jāmaksā 60,81 EUR par vienu tonnu, kur iekļauts arī DRN pieaugums no līdzšinējiem 43,00 EUR/t uz 50,00EUR/t. Ņemot vērā, ka atkritumu apglabāšanas izmaksas veido lielāko daļu atkritumu apsaimniekošanas tarifā, gaidāmās izmaiņas skars arī izmaksas par nešķiroto atkritumu apsaimniekošanu iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

Vides apsaimniekošanas uzņēmuma Siguldas pilsētas SIA “Jumis” tarifi Mālpils novada iedzīvotājiem no nākamā gada proporcionāli SIA “Getliņi EKO” jaunajiem tarifiem palielināsies par 0,35 EUR/m3. Šogad maksa par viena m3 apkalpošanu ir 15,86 EUR bez PVN, savukārt no 2020.gada 1.janvāra tie būs 16,21 EUR bez PVN. Kā piemēram, izmaksas par privātmājās visbiežāk izmantotā 0,24 m3 konteinera izvešanas reizi būs 3,89 EUR (bez PVN) līdzšinējo 3,81 EUR (bez PVN) vietā.

Atkritumu apsaimniekošanas likums paredz, ka sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu maksu veido sabiedrisko pakalpojumu regulatora apstiprinātais tarifs par sadzīves atkritumu apglabāšanu poligonā, DRN, maksa par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, uzglabāšanu un citas pakalpojuma sniedzēja izmaksas.

Lai sniegtu iespēju iedzīvotājiem un uzņēmumiem samazināt izmaksas par nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, Siguldas pilsētas SIA “Jumis” piedāvā dažādas iespējas atkritumu šķirošanai, kā arī ik gadu investē publiskās infrastruktūras paplašināšanā, padarot to sabiedrībai vēl pieejamāku un ērtāku. Iedzīvotājiem ir pieejams arī atkritumu šķirošanas laukums “Zemdegas”. Atgādinām, ka, šķirojot mājsaimniecībā vai uzņēmumā radītos atkritumus, iedzīvotājiem ir iespēja samazināt izmaksas par nešķiroto atkritumu izvešanu un apglabāšanu poligonā. Šķiroto atkritumu apsaimniekošanu publiski pieejamajos atkritumu šķirošanas punktos Siguldas pilsētas SIA “Jumis” nodrošina bez maksas.

Likumā noteikts, ka DRN mērķis ir veicināt dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu, ierobežot vides piesārņošanu, samazināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu un realizāciju, veicināt jaunu, vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešanu, atbalstīt tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību, kā arī finansiāli nodrošināt vides aizsardzības pasākumus. Saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likumu 2018.gadā DRN par vienas tonnas sadzīves atkritumu apglabāšanu poligonā pieauga līdz 35 EUR/t, šogad DRN likme ir 43EUR/t, 2020.gadā tie būs jau 50 EUR/t.

Informācija par Siguldas pilsētas SIA “Jumis” un tā piedāvātajiem pakalpojumiem pieejama www.jumis.lv.

Papildinformācijai:

Daiga Buča, preses sekretāre

Siguldas pilsētas SIA “Jumis”

Tālr. 26588715

Nākotnes ielā 1, Mālpilī, VPVKAC telpās vari nodot izlietotās baterijas.

Seko līdzi un piedalies nākošajā akcijā!!! Līdz šim Vislatvijas “Stikla šķiratlonā”  33 pašvaldībās ir savākti vairāk nekā 220500 kg stikla taras.

Plašāka informācija par “Stikla šķiratlonu” Mālpils novadā pieejama www.jumis.lv un mājaslapā www.ecobaltiavide.lv.

 Saskaņā ar Mālpils novada pašvaldības veiktā iepirkuma rezultātiem no 2019.gada 1.augusta turpmākos septiņus gadus atkritumu apsaimniekošanu novadā nodrošinās Siguldas pilsētas SIA “JUMIS”. Uzņēmums nodrošinās atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus gan privātpersonām, gan juridiskajām personām, kā arī nodrošinās atkritumu šķirošanas infrastruktūru un tās apkalpošanu.