18.06.2020.

12.06.2020.

Par Spānijas kailgliemeža izplatības ierobežošanu

Dabas aizsardzības pārvalde pēdējo gadu laikā saņem regulārus dažādu Latvijas pašvaldību iedzīvotāju ziņojumus un sūdzības par dabiskos biotopus, kultūraugus un mājdzīvnieku veselību apdraudošo Spānijas kailgliemezi Arion vulgaris. Gliemeži nereti tiek konstatēti lielā skaitā un nodara ievērojamus postījumus dārzu īpašniekiem. Līdz ar siltāka laika iestāšanos, iedzīvotāju sūdzības pēdējās šī gada nedēļās ir būtiski pieaugušas, nereti izsakot lūgumu pēc koordinētas cīņas ar šīs sugas īpatņiem.

Spānijas kailgliemezis ir ierindots Eiropas simts visinvazīvāko dzīvnieku sarakstā. Lai gan no zinātniskā viedokļa arī Latvijā tā ir klasificējama kā invazīva suga, nepilnīgā normatīvā regulējuma invazīvo sugu jomā dēļ šobrīd Spānijas kailgliemezis nav oficiāli iekļauts invazīvo sugu sarakstā. Latvijas teritorijā šī suga ir sastopama kopš 2009.gada. 2019.gada rudenī bija konstatētas un apstiprinātas 59 sugas atradnes, kuras lokalizējas galvenokārt Latvijas centrālajā daļā. 2020.gadā sugas izplatība, visticamāk, ir paplašinājusies (skat. karte vēstules pielikumā- aktuālie dati uz 05.06.2020.).Ārēji Spānijas kailgliemezis Arion vulgaris ir ļoti līdzīgs vietējam sarkanajam kailgliemezim Arion rufus, kas ir sastopams Latvijas dienvidrietumos: Embūtē un pie Liepājas ezera. Minētā iemesla dēļ sākumā eksperti precīzi nosaka kailgliemeža sugu un tikai tad tiek apstiprināta jauna atradne.

Latvijas teritorijā kaitēklis galvenokārt tiek ievazāts ar stādiem, pie kuru saknēm atrodas gliemeža oliņas. Līdz ar stāda iestādīšanu gliemezis veiksmīgi iedzīvojas dārzos un caur ceļmalām, grāvmalām un ūdenstilpju piekrastēm izplatās gan kaimiņu dārzos, gan arī dabiskās teritorijās. Tāpēc ir svarīgi saprast, ka Spānijas kailgliemeža izplatības ierobežošanā būtu jāiesaistās visu invadēto teritoriju īpašniekiem. Tā kāSpānijas kailgliemezis visintensīvāk olas dēj no augusta līdz septembrim, ir jācenšas panākt, lai pēc iespējas mazāks gliemežu skaits sasniegtu olu dēšanas vecumu un izdētu olas.Viena dējuma olas ir vienkopus un vienā dējumā var būt pat vairāk nekā 250 olu.

Sugas ietekme var izpausties dažādi, piemēram, kailgliemeži var apdraudēt kultūraugus un vietējās augu sugas gan apēdot tās, gan pārnēsājot dažādus augu patogēnus. Tāpat Spānijas kailgliemezis izkonkurē un barojas ar citām bezmugurkaulnieku sugām, piemēram, gliemežiem un sliekām. Ir novērota krustošanās ar tuvāk radniecīgajām Arion ģints kailgliemežu sugām, kā rezultātā tās asimilējas un izzūd. Suga var izplatīt jaunas parazītu un patogēnu sugas, kas ar gliemežiem tiek ievestas no citiem reģioniem.

Ņemot vērā augstāk minēto Dabas aizsardzības pārvalde aicina:

- informēt pašvaldības iedzīvotājus par Spānijas kailgliemeža iespējamo ietekmi un rīcību tā izplatības ierobežošanā, ievietojot pašvaldības mājaslapā un/vai izdrukājot vēstules pielikumā pievienotās infografikas un novietojot tās vietās, kur parasti pulcējas cilvēki un jo īpaši mazdārziņu rajonos, kas ir pierādījušies kā nozīmīgas Spānijas kailgliemežu dzīvotnes un tālākas izplatības avoti;

- papildus informācijai iepazīties ar Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā pieejamo Spānijas kailgliemežu izplatības ierobežošanas plānu;

- turpināt ziņot par jauniem atradņu gadījumiem, rakstot uz e-pastu invazivs@daba.gov.lv, norādot iespējami precīzu atradnes vietu, savu kontaktinformāciju un pievienojot atrastā Spānijas kailgliemeža foto;

- iespēju robežās atbalstīt vietējos iedzīvotājus cīņā ar šo sugu, kā arī pašvaldībās, kur Spānijas kailgliemeža atradnes ir apstiprinātas un tas jau ir bieži sastopams, uzņemties šīs sugas īpatņu iznīcināšanas procesa koordināciju.Ir jārēķinās, ka kailgliemežu ierobežošana ir darbietilpīgs process, kas ir jāveic katru gadu;

- pievērst īpašu uzmanību, lai šīs sugas ierobežošanas pasākumi tiktu veikti arī pašvaldības īpašumā esošajos vai apsaimniekotajos īpašumos.

11.05.2020.

Spēkozola vasaras foto un video konkurss “Eiropas dižkoku lielvalsts Latvija”.

Latvijā ir viens no lielākajiem dižkoku blīvumiem Eiropā. Nu jau otro gadu aicinām apzināties šo mūsu dabas un latviskās identitātes bagātību! Atrodi sev tuvāko dižkoku, izmantojot akcijas sadarbības partnera Dziedava dižkoku datubāzi https://ej.uz/dziedava. Iekar dižkoka zaros vai novieto pie koka Latvijas karogu un apliecini savu apmeklējumu ar foto vai īsu video ar pašiem dižkoka apmeklētājiem pie izgreznotā dižkoka. Nopublicē to sociālajos medijos: Instagram, Facebook, Draugiem vai Twitter ar koka nosaukumu, tā atrašanās pagastu vai pilsētu, kā arī tēmturi #dižkokulielvalsts. Septembra beigās piecu labāko foto vai video autori pēc Spēkozola kustības žūrijas vērtējuma savā īpašumā iegūs Spēkozola dižkoku lielvalsts kreklu, kā arī akcijas atbalstītāja IR Wood ozolkoka dizaina priekšmetu. Akcijā aicināts piedalīties ikviens Latvijas iedzīvotājs vai viesis, bet jo īpaši ģimenes, bērni, un jaunieši.

Dižkoki, gan ozoli, gan citu sugu koki piesaista lielu dabas daudzveidību un veido īpašu mikroklimatu savā vidē, tie ir arī Latvijas valsts pirmsākumu liecinieki, būtiska mūsu kultūrvēstures vērtība un latviskās identitātes daļa. Ziemeļeiropas un baltu tautām ozols ir viens no pasaules uzbūves modeļiem, Pasaules koks, jeb Austras koks. Atbilstoši atklātā sabiedriskā fonda Dabas retumu krātuve datiem, kurus apkopojuši tādi dabas pieminekļu pētnieki, kā Guntis Eniņš, Ansis Opmanis, Māris Zeltiņš, Julita un Atis Kluši, Jānis Cepītis, apzināto dižkoku skaits Latvijā tuvojas 16 tūkstošiem, līdz ar to Latvijā ir viens no lielākajiem dižkoku blīvumiem Eiropā, lielāks ir Lielbritānijā, bet mazāks Zviedrijā un Vācijā. Katru gadu Latvijas laukos, gravās, un mežu nostūros dižkoku meklētājiem izdodas atrast daudz iespaidīgu ozolmilžu un citu sugu dižkoku. Dabas aizsardzības pārvaldes eksperti lēš, ka kopumā Latvijā varētu būt vairāk par 20 tūkstoši dažādu sugu dižkoku.

Spēkozola foto un video konkursa video uzsaukums atrodams https://youtu.be/5G-XUj9iVzk

Sīkāka informācija par Eiropas dižkoku lielvalsti Latviju, kā arī dižkoku mērīšanu atrodama https://spekozols.lv/eiropas-dizkoku-lielvalsts-latvija/

Pievienotie foto:

2019. gada Spēkozola vasaras konkursa laureāti Loreta un Ernests pie Bišumuižas ozola Rīgā 2020. gada 3. maijā.

Spēkozola kustības dibinātājs Ivars Šmitus pie Bišumuižas ozola Rīgā 2020. gada 3. maijā.

Cieņā,

Ivars Šmits

Spēkozola kustība

“Medņi”, Vidrižu pagasts, Limbažu novads, LV-4013

ivars@spekozols.lv

www.spekozols.lv

Instagram: @Spekozols

Facebook: Spēkozols

Twitter: @Spekozols

#dižkokulielvalsts

08.05.2020.

Latvijas Ainavu arhitektu asociācija (LAAA) veic pašvaldību speciālistu un iedzīvotāju aptauju.

Aptaujas rezultāti tiks izmantoti ainavu arhitektūras nozares situācijas analīzē, rodot izpratni par to, kā pašvaldību speciālisti un to iedzīvotāji/lietotāji/atbalstītāji u.c. vērtē esošo situāciju koku saglabāšanas jautājumos.

Aicinām aptaujas anketu aizpildīt līdz šī gada 12.maijam, bet gaidīsim atbildes arī pēc noteiktā laika!
Saite uz anketu:  https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLScknvT8v2sn5dnz3Ircpo-Ce96-EBkJUhcVm7V7av8_v_D8Vg/viewform

Papildus, informējam, ka šī gada 14. maijā, plkst. 13:00, digitālā platformā, tiks organizēts tiešsaistes seminārs  "Ainavu infrastruktūra - koku saglabāšana un sabiedrības iesaiste".
Saite uz semināru tiks publiskota semināra norises dienā FB LAAA kontā un LAAA mājaslapā.
Saite uz semināra aprakstu ir pieejama šeit:  https://www.facebook.com/events/237164497362496/ un informācija LAAA mājaslapā ir pieejama šeit:  http://www.laaab.lv/seminars-ainavu-infrastruktura/

Dalība seminārā bez maksas.

08.05.2020.

Joprojām norit Ministru kabineta noteikumu Nr.309 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža" grozījumu projekta izstrāde.

Tāpat,14.04.2020. ir pieņemts Ministru kabineta 24#43 rīkojums: "Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2019.-2030.gadam", kurā ir pieņemti sekojoši nozari skaroši rīcības virzieni:

8. Rīcības virziens: Gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmu izstrāde pašvaldībās

Veicināt zaļās infrastruktūras risinājumus pilsētvidē un videi draudzīgu pašvaldību plānojumu izstrādi, kas palīdz risināt gaisa kvalitātes problēmas.
Pilnveidot koku ciršanas kārtību pilsētās un precizēt esošo regulējumu

Apakšuzdevums: transporta piesārņojuma samazināšana Rīgā

Nocirsto koku stādījumu atjaunošana Rīgā

Informācija par rīkojuma plānu pieejama šeit: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40473903&mode=mk&date=2020-04-14

23.03.2020.

Par meža ugunsnedrošo laiku

Rīgas reģionālā virsmežniecība informē, ka Valsts meža dienests ar 2020.gada 24.aprīli

nosaka meža ugunsnedrošā laika posma sākumu visā valsts teritorijā.

Saskaņā Latvijas republikas Ministru kabineta 01.09.2016. noteikumu Nr.238 “Ugunsdrošības noteikumi” 423.punktu, meža ugunsnedrošajā laika posmā aizliegts:

1. kurināt ugunskurus mežā un purvos, izņemot īpaši ierīkotas vietas, kas nepieļauj uguns izplatīšanos ārpus šīs vietas;

2. atstāt ugunskurus bez uzraudzības. Ugunskura vietu atstāj, kad uguns nodzēsta un gruzdēšana pilnīgi beigusies;

3. nomest mežā, purvos vai uz tos šķērsojošiem ceļiem degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus un citus priekšmetus;

4. veikt mežā un purvos spridzināšanas darbus un organizēt šaušanas nodarbības, izņemot atbilstoši ierīkotas vietas;

5. medībās un šaušanas nodarbībās mežā un purvos lietot trasējošas lodes, deglodes un prapjus no viegli uzliesmojoša un gruzdēt spējīga materiāla;

6. braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purviem ārpus ceļiem, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams ugunsgrēka dzēšanai, palīdzības sniegšanai nelaimes gadījumos un meža apsaimniekošanai;

7. ekspluatēt mežā, purvos vai uz tos šķērsojošiem ceļiem transportlīdzekļus un citus mehānismus ar bojātu iekšdedzes dzinēja gāzu izplūdes sistēmu;

8. bez saskaņošanas ar Valsts meža dienesta mežniecību veikt jebkuru dedzināšanu, kas, radot dūmus, var maldināt uguns novērošanas darba veicējus.

Meža ugunsnedrošajā laika posmā dedzināt ciršanas atlikumus atļauts tikai ar Valsts meža dienesta mežziņa ikreizēju rakstisku atļauju.

Papildus minētajam, saskaņā ar Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 10.¹pantu meža īpašniekam (valdītājam) ir pienākums nodrošināt ugunsdrošības prasību ievērošanu mežā, kā arī pēc Valsts meža dienesta amatpersonu pieprasījuma veikt meža ugunsgrēka vietas uzraudzību pēc meža ugunsgrēka likvidācijas.

Meža degšanas gadījumā, lūdzam zvanīt:

· Rīgas reģionālā virsmežniecības operatīvajam dežurantam - 20290468;

· vai meža uguns apsardzības inženierim - 29358889;

· vai VUGD - 112.

03.04.2020

Dabas aizsardzības pārvalde pateicas Mālpils novada pašvaldības darbiniekiem par izrādīto atbalstu dabas skaitīšanas jeb Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes līdzšinējā apzināšanā! Šī veiksmīgā sadarbība palīdz realizēt dabas skaitīšanas mērķi – apzināt Latvijas dabas bagātības.

Ir uzsākta ceturtā, noslēdzošā biotopu kartēšanas sezona, kas norisināsies arī Jūsu novadā. Ir izsūtītas rakstiskas vēstules šī gada apsekojamo zemju īpašniekiem. Un lai sniegtu iedzīvotājiem pilnvērtīgāku informāciju par novadā notiekošajām aktivitātēm, aicinu pielikumos pievienoto informāciju izvietot pašvaldības informācijas kanālos. Atgādinu, ka šādu rīcību paredz ES nozīmes aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas un darbu organizācijas metodikas 6.3. punkts (22.07.2016. VARAM rīkojums Nr.188: https://www.daba.gov.lv/upload/File/DOC/BIOTOPI_met_160722.pdf).

Lūdzu apstiprināt e-pasta saņemšanu un apņemšanos izvietot informāciju, atsūtot apstiprinājuma e-pastu.

Jautājumu gadījumā sazinieties ar dabas skaitīšanas komandu:

projekta vadītāja Irisa Mukāne – 26107005,

vadītājas asistente Ilze Reinika – 27858275.

Novērtēsim, ja pildot savus tiešos amata pienākumus, palīdzēsiet arī Dabas aizsardzības pārvaldei sasniegt savu mērķi. Ceram uz savstarpēju sadarbību un sapratni! Plašāka informācija par dabas skaitīšanu pieejama www.skaitamdabu.gov.lv vai www.daba.gov.lv.

Karte

24.03.2020.

Plānoti būvdarbi? Parūpējies par būvgružu pareizu apsaimniekošanu

Veicot būvniecības vai remonta darbus mājās vai jebkurā citā objektā, to rezultātā rodas dažāda veida būvgruži, ko nedrīkst izmest sadzīves atkritumos vai dabā. Rūpējoties par vidi un tās saglabāšanu, vides apsaimniekošanas uzņēmums Siguldas pilsētas SIA “JUMIS” aicina iedzīvotājus remontdarbu sekas nokopt atbildīgi un tam piedāvā vairākus risinājumus.

Mālpils novadā nesen fiksēts gadījums, kad būvgruži bija izbērti šķiroto atkritumu konteinerā, kas nav pieļaujama rīcība, jo tādējādi sabojāti arī visi šķirotie atkritumi, kas vairs nav derīgi pārstrādei. Turklāt atgādinām, ka Mālpils novada domes saistošie noteikumi paredz, ka būvgružus nedrīkst izmest sadzīves atkritumiem paredzētajos konteineros, novietot tiem blakus vai izbērt dabā. Šāda rīcība ir sodāma un par to var tikt piemērots naudas sods 70 – 1000 eiro apmērā. Ikvienam būvdarbu un remontdarbu veicējam ir jānodrošina atbilstoša būvgružu apsaimniekošana, vienojoties ar atkritumu apsaimniekotaju par piemērotāko risinājumu.

“JUMIS” piedāvā klientiem vairākus risinājumus būvgružu apsaimniekošanā atbilstoši būvgružu veidam, apjomam un citiem faktoriem:

· Specializētie konteineri būvgružiem dažādos tilpumos: 5 , 8, 10, 16, 22 vai 30 m3 konteineri;

· Speciālie būvgružu 1 m3 maisi.

Pakalpojumu maksa tiek aprēķināta, vadoties no dažādiem faktoriem, piemēram, apjoma, būvgružu veida, konteinera īres ilguma, atrašanās vietas u.c. Pirms plānoto darbu veikšanas interesentiem pieejama bezmaksas konsultācija par izvedamo būvgružu daudzumu, pakalpojum cenām un iespējām ietaupīt, tos pareizi šķirojot. Konsultācijas pieejamas, zvanot pa tel.26112288 vai rakstot uz e-pastu info@jumis.lv.

Būvgruži ir celtniecības atkritumi, kas rodas būvniecības vai rekonstrukcijas rezultātā, piemēram, betons, dzelzsbetona konstruk2cijas, ķieģeļi, flīzes, keramika, kokmateriāli. Tāpat to skaitā ir arī dažādu būvmateriālu pārpalikumi, kā arī koku zari, krūmi, zāle, lapas un būvniecības laikā noraktā augsne.

Plašāka informācija par Siguldas pilsētas SIA “JUMIS” pakalpojumiem, tostarp būvgružu izvešanu, pieejama, zvanot pa tel. 26112288, rakstot uz e-pastu info@jumis.lv, kā arī uzņēmuma mājas lapā www.jumis.lv.

19.03.2020.

Ņemot vērā, ka atkritumu apsaimniekošanas sistēmas efektīva un nepārtraukta darbībai ir svarīgs aspekts arī no sabiedrības kopējā veselības viedokļa, ar īpašu piesardzību un atbildību turpinām darbu arī šajos saspringtajos apstākļos, nodrošinot pakalpojumu nepārtrauktību saviem klientiem.

Vienlaikus, pieaugot ar COVID-19 inficēto iedzīvotāju skaitam Latvijā, kā arī, ņemot vērā to, ka vairākiem tūkstošiem iedzīvotāju šobrīd ir jāievēro pašizolācija, aicinām iedzīvotājus ievērot arī atbildību attiecībā uz saviem atkritumu izmešanas paradumiem:

· šķiroto atkritumu konteineros nekādā gadījumā neizmest papīra salvetes, dvieļus un kabatlakatiņus;

· ievērot prasības atkritumu šķirošanā un neizmest šajos konteineros sadzīves atkritumus;

· informēt mūs par gadījumiem, ja konteineri piepildījušies pirms grafikā paredzētā izvešanas termiņa, lai varam operatīvi plānot to tukšošanu;

· vienmēr pēc atkritumu izmešanas rūpīgi nomazgāt rokas vai veikt roku dezinfekciju.

! Iedzīvotājus, kuriem ir apstiprināta COVID-19 saslimšana un/vai kuri atrodas karantīnā, aicinām visus mājsaimniecībā radušos atkritumus, tajā skaitā visus šķirotos atkritumus, izmest sadzīves atkritumos stingri aizsietos divos plastmasas maisos. Pirms atkritumu izmešanas kopīgajos konteineros, aicinām ievērot vismaz 24h pārtraukumu, uzglabājot tos savā dzīvesvietā stingri aizsietos maisos. Tāpat aicinām ar COVID-19 saslimušos iedzīvotājus pašiem nedoties uz kopīgajiem atkritumu konteineriem, bet vienoties ar kaimiņiem/paziņām, ka viņi no dzīvokļa ārdurvīm iznes šos atkritumus līdz kopīgajiem konteineriem.

Atgādinām, ka drošības apsvērumu dēļ, uz laiku nedarbojas mūsu šķirošanas laukumus “Zemdegas”, savukārt mūsu klientu centrs šobrīd darbojas attālinātā režīmā un nepieciešamības gadījumā aicinām sazināties pa tālr. 26112288 vai info@jumis.lv.

4.12.2019.

3.12.2019.

2019.gada 27. novembra Mālpils novada domes sēdes lēmums

Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas izmaiņām 2020. gadā

1. Noteikt maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Mālpils novada pašvaldības teritorijā 16,21 EUR/m³ bez PVN, ko veido:

1.1.maksa par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu un citām normatīvajos aktos noteiktajām darbībām, ko veic pirms atkritumu reģenerācijas un kas samazina apglabājamo atkritumu apjomu, par uzglabāšanu, dalītās atkritumu savākšanas, pārkraušanas un šķirošanas infrastruktūras objektu uzturēšanu – 8,30 EUR/m³ bez PVN;

1.2. sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātais tarifs par sadzīves atkritumu apglabāšanu atkritumu poligonā “Getliņi”, tajā skaitā dabas resursu nodoklis ” – 7,91 EUR/m³ bez PVN.

2. Lēmums stājas spēkā ar 2020.gada 1.janvāri.

19.11.2019.

No 2020.gada mainīsies tarifs par nešķiroto atkritumu noglabāšanu poligonā

Saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likumu, no 2020.gada 1.janvāri celsies dabas resursu nodoklis (DRN) par sadzīves atkritumu noglabāšanu poligonā. Attiecīgi mainīsies arī SIA “Getliņi EKO” tarifs par sadzīves atkritumu apglabāšanu poligonā. Par atkritumu noglabāšanu poligonā nākamgad būs jāmaksā 60,81 EUR par vienu tonnu, kur iekļauts arī DRN pieaugums no līdzšinējiem 43,00 EUR/t uz 50,00EUR/t. Ņemot vērā, ka atkritumu apglabāšanas izmaksas veido lielāko daļu atkritumu apsaimniekošanas tarifā, gaidāmās izmaiņas skars arī izmaksas par nešķiroto atkritumu apsaimniekošanu iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

Vides apsaimniekošanas uzņēmuma Siguldas pilsētas SIA “Jumis” tarifi Mālpils novada iedzīvotājiem no nākamā gada proporcionāli SIA “Getliņi EKO” jaunajiem tarifiem palielināsies par 0,35 EUR/m3. Šogad maksa par viena m3 apkalpošanu ir 15,86 EUR bez PVN, savukārt no 2020.gada 1.janvāra tie būs 16,21 EUR bez PVN. Kā piemēram, izmaksas par privātmājās visbiežāk izmantotā 0,24 m3 konteinera izvešanas reizi būs 3,89 EUR (bez PVN) līdzšinējo 3,81 EUR (bez PVN) vietā.

Atkritumu apsaimniekošanas likums paredz, ka sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu maksu veido sabiedrisko pakalpojumu regulatora apstiprinātais tarifs par sadzīves atkritumu apglabāšanu poligonā, DRN, maksa par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, uzglabāšanu un citas pakalpojuma sniedzēja izmaksas.

Lai sniegtu iespēju iedzīvotājiem un uzņēmumiem samazināt izmaksas par nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, Siguldas pilsētas SIA “Jumis” piedāvā dažādas iespējas atkritumu šķirošanai, kā arī ik gadu investē publiskās infrastruktūras paplašināšanā, padarot to sabiedrībai vēl pieejamāku un ērtāku. Iedzīvotājiem ir pieejams arī atkritumu šķirošanas laukums “Zemdegas”. Atgādinām, ka, šķirojot mājsaimniecībā vai uzņēmumā radītos atkritumus, iedzīvotājiem ir iespēja samazināt izmaksas par nešķiroto atkritumu izvešanu un apglabāšanu poligonā. Šķiroto atkritumu apsaimniekošanu publiski pieejamajos atkritumu šķirošanas punktos Siguldas pilsētas SIA “Jumis” nodrošina bez maksas.

Likumā noteikts, ka DRN mērķis ir veicināt dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu, ierobežot vides piesārņošanu, samazināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu un realizāciju, veicināt jaunu, vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešanu, atbalstīt tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību, kā arī finansiāli nodrošināt vides aizsardzības pasākumus. Saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likumu 2018.gadā DRN par vienas tonnas sadzīves atkritumu apglabāšanu poligonā pieauga līdz 35 EUR/t, šogad DRN likme ir 43EUR/t, 2020.gadā tie būs jau 50 EUR/t.

Informācija par Siguldas pilsētas SIA “Jumis” un tā piedāvātajiem pakalpojumiem pieejama www.jumis.lv.

Papildinformācijai:

Daiga Buča, preses sekretāre

Siguldas pilsētas SIA “Jumis”

Tālr. 26588715

www.jumis.lv

Nākotnes ielā 1, Mālpilī, VPVKAC telpās vari nodot izlietotās baterijas.

Seko līdzi un piedalies nākošajā akcijā!!! Līdz šim Vislatvijas “Stikla šķiratlonā” 33 pašvaldībās ir savākti vairāk nekā 220500 kg stikla taras.

Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) izvirzītajiem mērķiem Latvijai tāpat kā citām ES valstīm līdz 2020. Gadam ir jāsavāc un jānodod pārstrādei 68% no Latvijā novietotā stikla. Nereti stikla savākšanas konteineru trūkuma dēļ stikls nonāk kopējos sadzīves atkritumu konteineros, kas apgrūtina to atlasīšanu un nodošanu atkārtotai pārstrādei. Tāpēc SIA “Eco Baltia vide” sadarbībā ar AS “Latvijas Zaļais punkts” piedāvā pašvaldībām iespēju pieteikties bez maksas stikla šķirošanas konteineriem, kā arī piedāvā alternatīvus centralizētus risinājumus, lai pārstrādei derīgie atkritumi nenogultu šķūnīšos, netiktu aprakti kopā ar sadzīves atkritumiem un nenonāktu mežos vai grāvmalās.

Plašāka informācija par “Stikla šķiratlonu” Mālpils novadā pieejama www.jumis.lv un mājaslapā www.ecobaltiavide.lv.

Saskaņā ar Mālpils novada pašvaldības veiktā iepirkuma rezultātiem no 2019.gada 1.augusta turpmākos septiņus gadus atkritumu apsaimniekošanu novadā nodrošinās Siguldas pilsētas SIA “JUMIS”. Uzņēmums nodrošinās atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus gan privātpersonām, gan juridiskajām personām, kā arī nodrošinās atkritumu šķirošanas infrastruktūru un tās apkalpošanu.

Lai pārmaiņu process būtu raits un neradītu liekas neērtības vai satraukumu nevienai no pusēm, Siguldas pilsētas SIA “JUMIS” aicina Mālpils novada iedzīvotājus noslēgt jaunos līgumus!

Siguldas pilsētas SIA “JUMIS” nodrošina vairākas līgumu noslēgšanas iespējas:

· elektroniski interneta vietnē www.jumis.lv sadaļā “Pakalpojumi”, izvēloties sadaļu “Pakalpojumi Mālpils novadā”. Autorizācija notiek ar internetbankas starpniecību. Šobrīd pakalpojums pieejams Swedbank, SEB banka un Luminor banku klientiem. Līgumu noslēgšanu elektroniski nodrošina SIA “Eco Baltia vide”.

· Siguldas pilsētas SIA ‘’JUMIS’’ klientu apkalpošanas centrā, Rūdolfa Blaumaņa ielā 10, Siguldā

P – Pk: 8:30 – 12:00; 12:30 – 17:00

Līguma formu ir iespējams arī lejupielādēt ŠEIT un jau aizpildītu to nogādāt kādā no klātienes līgumu noslēgšanas vietām.

Līgumi ar esošo Mālpils novada atkritumu apsaimniekotāju būs spēkā līdz 31.jūlijam. Pēc šī datuma atkritumu izvešana tiks nodrošināta tikai iedzīvotājiem, kuri būs noslēguši līgumus ar Siguldas pilsētas SIA “JUMIS”.

Noderīga informācija

Mālpils novada iedzīvotājiem atkritumu konteineri nebūs jāmaina, jo no 1.augusta tie pāries Siguldas pilsētas SIA “JUMIS” īpašumā, kas veiks atkritumu apsaimniekošanu pēc līguma noslēgšanas.

Saskaņā ar Mālpils novada domes saistošajiem noteikumiem par atkritumu apsaimniekošanu Mālpils novadā konteinera tukšošana ir jāveic ne retāk kā reizi četrās nedēļās, bet, ja iedzīvotājs šķiro atkritumus, tad ne retāk kā vismaz vienu reizi astoņās nedēļās.

Siguldas pilsētas SIA “JUMIS” nodrošinās arī publiski pieejamo atkritumu šķirošanas punktu apkalpošanu.

Aicinām pievērst uzmanību arī šādiem līguma punktiem:

· Nosacījumiem par konteinera atrašanās vietu un pieejamību, konteinera saturu un papildu atkritumu apjomiem;

· Rēķinu piegādes veids - saņemot rēķinu pa pastu, būs jāsedz pasta pakalpojumi 1.50 EUR (bez PVN) apmērā.

· Rēķinu piegāde bez maksas tiek nodrošināta elektroniski e-pastā.

Mālpils novada iedzīvotājus nepieciešamības gadījumā aicinām vērsties Siguldas pilsētas SIA “JUMIS” klientu apkalpošanas centrā pa tālr. 26112288 vai rakstīt e-pastu info@jumis.lv. Aktuālākā informācija par Siguldas pilsētas SIA “JUMIS” pieejama - mājas lapā www.jumis.lv.