Esiet sveicināti Mālpilī!
Par Mālpili Kultūra Izglītība Sports Tūrisms Komercdarbība Draudzes NVO Citas iestādes
Aktualitātes
Novada dome
Pakalpojumi
Novada domes dokumenti
Pašvaldības SIA "Norma K"
Pašvaldības iestādes
P/A "Mālpils sociālais dienests"
Pašvaldības atbalsts daudzbērnu ģimenēm
Atbalsts vistrūcīgākajām personām
Nodarbinātību veicinošie pasākumi
Veselības veicināšanas pasākumi
Iepirkumi
Projekti
Nekustamie īpašumi, nekustamo īpašumu izsoles
Informatīvais izdevums „Mālpils Vēstis”
Video "Mālpils 800"
Uzņēmējdarbība
Noderīga info
FOTO GALERIJAS
Video
Sludinājumi
Valsts atbalsts ģimenēm ar bērniem
Pašvaldību vēlēšanas
Vēsture
MĀLPILS NOVADA VĒSTURE
 


12. gadsimtā Mālpils pagasta teritorija galvenokārt ir lībiešu apdzīvota. Par to liecina 3 senkapu vietas un 2 senie pilskalni, kurus šodien mēs pazīstam kā Vīnkalniņu Sudas upes krastā un Veckalnu Sidgundā. Dokumentos Sidgunda (Sidegunde) minēta Latviešu Indriķa hronikā, bet senākais lēnis Vidzemē 1207.-1209. gadā izdots lībju kungam Maneģintam, kam tagadējā Mālpils pagasta teritorijā piederējusi Idoves pils.

13. gadsimtā Mālpili iekļāva Livonijas ordeņvalstī, bet Sidgunda piederēja Rīgas arhibīskapijas Latvju gala. 1386. gadā Mergupes krastā uzcēla nelielu Ordeņa pili (Šchlos Lemburg) kura tika sagrauta 1626. gadā poļu- zviedru karā.

Pagasta vārds “Mālpils” radies no agrākā nosaukuma “Lemburga”. “Lemburga”, visdrīzāk, ir lībiešu izcelsmes vārds: lembit-virsaitis, urga-upe, bet tā kā šāds saliktenis ir iespējams arī vācu valodā: lehm-māls, burg- pils vai cietoksnis, tad radās vāciešu tulkotais nosaukums – Mālu pils, Mālpils. Tautā gadsimtu atpakaļ Mālpils dēvēta arī par Mārpili, kam pamatā ir skaista teika par meitenes Māras iemūrēšanu baznīcas sienā.

16., 17. gadsimtā Mālpils tagadējā teritorijā bija vairākas muižas; Mālpils (Lemburg), Vite (Vittenhof), Vibrokas (Suddenhof), Buku (Suddenbach), Kniediņu (Kaltenbrunn), Dravantas (Drevenhof), Mūru (Muremoise), Žiburtu (Sieburt), Pūlaku (Adamshof), Rikteres (Siggund).

Mālpils centra veidošanās sākumi meklējami ap 1760. gadu, kad tika uzcelta Mālpils muižas kungu māja un uzsākta muižas apbūve (18.gs.-20.gs.), kurā ietilpa 38 ēkas. Līdz šodienai saglabājušās –18, tai skaitā pils, kuru 1911. gadā atjaunoja pēc V.L.N.Bokslafa projekta.
Senā Mālpils centra daļu no jaunās, kura radās pateicoties 1972. gadā pieņemtajam V.Zilgalvja un R.Strauta izstrādātajam eksperimentālā paraugciemata projektam, atdala 24,5 ha liels 19.gadsimta pirmajā pusē ierīkotais brīvā plānojuma parks, kurā atrodas 1775. gadā uzstādītais obelisks Mālpils muižas dibinātājam G.V.Taubem.

Mālpils baznīcas pirmsākumi meklējami ap 15. gadsimta sākumu. 1766. gadā uzcēla to baznīcu, kuru mēs varam aplūkot šodien, (atjaunota 1923.g. pēc P.Kundziņa projekta). 1902. gadā tika uzcelta jaunā mācītājmuiža, kas saglabājusies līdz mūsdienām. Pagasta teritorijā ir trīs kapsētas: vecākā – Mālpils (ierīkota ap1770.gadu), Torņakalna (ierīkota kā pareizticīgo kapsēta 19. gadsimta otrajā pusē), Rūķīšu (atrodas Sidgundā, ierīkota padomju laikā).
Baznīcas arhīva grāmata vēsta, ka 1693. gadā Mālpilī ir uzcelta skolas ēka. 18. gadsimta otrajā pusē bez baznīcas skolas ir septiņas muižu novadu skolas. 19. gadsimta sākumā pagasta teritorijā darbojas 7 skolas, tai skaitā laukos mazāk sastopamās – proģimnāzija un Vibrokas meiteņu skola.
Šobrīd skolnieki apmeklē 1982. gadā uzcelto Mālpils vidusskolu, 19. gadsimta otrajā pusē uzcelto Sidgundas pamatskolu, 1990. gadā nodibināto Mūzikas un mākslas skolu un 1968. gadā dibināto pirmsskolas izglītības iestādi.

1872. gadā dibināts Mālpils koris, kurš piedalījies Pirmajos Vislatvijas dziesmu svētkos. 1881. gadā tika nodibināta Mālpils Labdarības biedrība, kurai milzīga nozīme pagasta izglītības un kultūras attīstībā 18. gadsimta beigās un 19.gadsimta sākumā. 1883. gadā Māļpilī jau ir bibliotēka. 1905. gadā uzcēla Labdarības biedrības namu Punduros, 1911. gadā proģimnāzijas ēku (abas iet bojā Pirmajā pasaules karā).1926. gadā nodibina Kniediņu izglītības biedrību, kam liela nozīme Kniediņu novada kultūras dzīve.

1935. gadā atklāja jauno Mālpils labdarības namu, kas joprojām ir redzams Mālpils centrā. 1988. gadā uzcelts jaunais kultūras nams ar plašiem vestibiliem, apaļo disko zāli un skatītāju zāli 600 vietām.

Okupācijas laikā Mālpils pagasta teritorijā tika nodibināti 11 kolhozi. Kā pēdējie pastāvēja agrofirma “Mālpils” un kolhozs “Sidgunda”. Šobrīd uz kolhoza bāzes darbojas SIA “Sidgunda 2”.

Pēdējās Mālpils pagasta teritorijas izmaiņas notika 1963. gadā, kad tika pievienots Sidgundas pagasts.

© 2007 Autortiesības aizsargātas. Visas tiesības rezervētas. Mālpils pagasta padome.  
Vēsture
Kartes
Simbolika
Kultūras pasākumu plāns
Mālpils kultūras centrs
Kultūras centrs 2016./2017. gada sezonā
Izstāžu zāle
Vēsturiskā mantojuma krājums
Latvijas 100gades pasākumi
Pirmsskolas izglītības iestāde "Māllēpīte"
Mālpils novada vidusskola
Mūzikas un mākslas skola
Mālpils internātpamatskola
Mālpils Profesionālā vidusskola
Mūžizglītība
Interešu izglītība
Ziņas
Sporta darba organizators
Sports bildēs
Sporta komplekss
Sporta pasākumu plāns
Naktsmītnes un relaksācijas vietas
Aktīvā atpūta
Apskates vietas
Dabas objekti
Vēsturiskas vietas
SIA "Mālpils Piensaimnieks"
Invalīdu un viņu atbalstītāju biedrība "Notici sev"
Mālpils novada politiski represēto nodaļa
Mālpils makšķernieku biedrība "Mālpils zivīm"
Mālpils Tautskola
Biedrība "Idoves mantojums"
Kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzības un attīstības biedrība
Jauniešu apvienība "MJA.U"
KrastGroup
Ģimenes ārstes J.Sprūdes prakse
Pasta nodaļas darba laiki
2013.gada sezona
2014.gada sezona
Arhīva foto
Barikāžu atceres pasākums 2013.gadā
Barikāžu atceres pasākums 2011.gadā
Baznīcas
Pilskalni
Muižas
Skulmju dzimtās vietas
Karavīru apbedījumi, kauju piemiņas vietas
Politiski represēto piemiņas vietas
Mālpils tēlniecības simpoziju skulptūras
Pieminekļi, piemiņas vietas
Avoti
Dižkoki
Skatu punkti