Esiet sveicināti Mālpilī!
Par Mālpili Kultūra Izglītība Sports Tūrisms Komercdarbība Draudzes NVO Citas iestādes
Aktualitātes
Novada dome
Mālpils Valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs
Pakalpojumi
Pašvaldības iestādes
Novada domes dokumenti
Pašvaldības SIA "Norma K"
P/A "Mālpils sociālais dienests"
Pašvaldības atbalsts daudzbērnu ģimenēm
Atbalsts vistrūcīgākajām personām
Veselības veicināšanas pasākumi
Valsts atbalsts ģimenēm ar bērniem
Nodarbinātību veicinošie pasākumi
Projekti
Iepirkumi
Nekustamie īpašumi, nekustamo īpašumu izsoles
Uzņēmējdarbība
 Uzņēmumu katalogs zo.lv
 LIAA Siguldas biznesa inkubators
Jauniešu aktivitātes
Datu privātuma politika
Informatīvais izdevums „Mālpils Vēstis”
Noderīga info
Sludinājumi
Video "Mālpils 800"
Foto galerijas
Video
Uzņēmējdarbība
30.10.2018.

Vēlamies jūs informēt par portālu www.latvijasekoprodukti.lv, Latvijā ražotas Bio-Eko produkcijas tirdziņš - pērc un pārdod Sludinājumu portālā! Izmanto 10 dienu bezmaksas sludinājuma ievietošanu.

Valdes loceklis

Juris Ritums T. 371 28457802

Projektu vadītāja

Anete Spalviņa T. 371 22037363


 18.10.2018.

PRAKTISKS SEMINĀRS TAVA UZŅĒMUMA IZVEIDEI
26.10.2018., plkst.11:00
Dārza iela 2a, Sigulda, SIA LLKC semināru telpa

Sīkāka informācija šeit

 
 

 
 
17.10.2018.

Latvijas lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības kamera: Jaunajai valdībai jāturpina darbs pie lauku reģionu attīstības

Priekšvēlēšanu laikā daudz runāts par lauku reģionu attīstību. Tagad, pēc 13.Saeimas vēlēšanām, jaunajam deputātu sasaukumam nepieciešams īpaši aktīvi strādāt pie lauku reģionu attīstīšanas un darba vietu radīšanas. Tas ir galvenais priekšnoteikums, lai iedzīvotāji neaizplūstu no lauku teritorijām uz lielpilsētām vai ārzemēm, norāda “Latvijas lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības kamera” (Kamera).

Jau kādu laiku vērojama skaudra tendence - cilvēki pamet laukus un mazpilsētas. Kā viens no galvenajiem iemesliem tam ir darba vietu trūkums un zemais dzīves līmenis. Veidojas situācija, ka izpildvaras institūcijas ir vienīgās darba vietas lauku reģionos. Mazie novadi vairs nespēj konkurēt ar lielajām pilsētām, jo finansējuma pieejamības apmēri nav tik lieli kā lielajām pilsētām, radot jautājumu par mazo pašvaldību efektivitāti pamatfunkciju nodrošināšanā. “Rīga un pierīgas pašvaldības kā vienīgais makro centrs, nav risinājums. Reģionālie centri būtu jāveido par kodolu, kur tiktu koncentrēta uzņēmējdarbība, optimizējot izpildvaru apvienošanu, lai izpildvara iegūtu lielāku kapacitāti un vienlaikus saglabātu saikni ar iedzīvotājiem. Reģionu apmērs varētu būt ap 30 tūkstoši iedzīvotāju, tādējādi jaunajos reģionālajos centros daudz efektīvāk varētu piesaistīt investīcijas, jo būtu darba spēks, lokālā migrācija, kas ir pozitīvs aspekts, nevis emigrācija. Arī pašvaldības daudz efektīvāk varētu izmantot savas funkcijas. ” pauž kameras valdes loceklis V. Riekstiņš.

Kā norāda kameras valdes priekšsēdētājs D.Cielavs, reģionālās reformas ietvaros jaunajam ministru prezidentam būtu jāapzinās, ka jauno reģionālo centru idejai roku rokā jāiet ar darba vietu radīšanu ārpus tiem, kur lielu lomu spēlē zemnieku saimniecības, SIA ar kopējo plātību līdz 100 ha, tādējādi nezaudējot Latvijas vēsturiskās viensētas, kuras atbilstoši esošajam saimniekošanas modelim paliek arvien mazāk.

Biedrība “Latvijas lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības kamera “Agrichamber”” ir dibināta 2016.gadā. Tā pārstāv vairāk nekā 340 zemnieku saimniecību, biedrību un citu, fizisko un juridisko personu intereses no dažādiem Latvijas reģioniem, piemēram, Auces, Cēsu, Baltinavas, Rēzeknes, Mārupes, Limbažu, Kokneses, Preiļu, Krustpils, Talsu, Līvānu, Kuldīgas, Krāslavas, Dagdas, Siguldas, Salacgrīvas, Bauskas un citiem novadiem.


Papildu informācija:
Dīns Cielavs
Latvijas lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības kameras
Valdes priekšsēdētājs
E-pasts: agrichamber@agrichamber.lv
Tel. 29471161
 


 
 15.10.2018.

Stereotipus par darba vides risku novēršanu Valsts darba inspekcija lauž ar bezmaksas digitālo rīku

 

Jau 2014. gadā Eiropas uzņēmumu apsekojums par jaunajiem un nākotnes riska veidiem atklāja - jo mazāks uzņēmums, jo biežāk netiek ievērotas pamatprasības darba vides risku novērtēšanā. Savukārt, 2018. gadā veiktais pētījums “Darba apstākļi un riski Latvijā” parāda, ka Latvijā riska grupā ir uzņēmumi līdz 100 darbiniekiem. Lai gan situācija dinamikā uzlabojas, tomēr tieši mazo un vidējo uzņēmumu vidū valda stereotipi, ka risku novērtēšana ir pārlieku sarežģīta, pieprasa specializētas zināšanas un papildu resursus. Lai darba devēji darba vides risku novērtēšanu varētu veikt vienkāršāk, efektīvāk un bez priekšzināšanām, Valsts darba inspekcija sadarbībā ar Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru izstrādājusi interneta vietnē bāzētu interaktīvu rīku OiRA (Online Interactive Risk Assessment).

 

Renārs Lūsis, Valsts darba inspekcijas direktors: “Eiropas Savienības direktīva un Latvijas Republikas Darba aizsardzības likums nosaka - darba vides risku novērtēšana katram darba devējam ir jāveic ne retāk kā reizi gadā. ES dalībvalstīs veiktais pētījums atklājis - mazie uzņēmēji uzskata, ka risku novērtēšana pārlieku sarežģīta un resursu ietilpīga. Daļai darba devēju šķiet, ka uz tiem nemaz neattiecas, uzskatot, ka viņu mazais uzņēmums ir drošs un tajā nav risku. Savukārt citi atzīst, ka trūkst atbalsta un metodikas darba vides risku novērtējuma veikšanai. OiRA rīks ir veids, kā mēs varam atbalstīt mazos uzņēmumus un lauzt valdošos stereotipus, ko atklājis veiktais pētījums.”

 

Šobrīd OiRA veiksmīgi lieto jau teju 5000 Latvijas uzņēmēju. OiRA ir īpaši piemērots mazajiem uzņēmumiem. Ar OiRA darba devējs bez īpašām priekšzināšanām darba aizsardzībā un liekiem tēriņiem var atpazīt savā darba vietā esošos darba vides faktorus un novērtēt, cik liels ir risks, ka nodarbinātie cietīs vai saslims darba vietā. Ar rīka palīdzību iespējams noteikt veicamos darba aizsardzības pasākumus, kā arī sagatavot normatīvajos aktos prasīto dokumentāciju - darba vides riska novērtējumu un darba aizsardzības pasākumu plānu.

 

“OiRA kā rīks ļauj darba devējiem ietaupīt laiku un līdzekļus, jo rīks vienuviet satur visas normatīvo aktu prasības darba aizsardzībā, kas konkrētai nozarei ir svarīgas. Tieši tāpēc ir izveidoti dažādi rīki - darba devējiem viesnīcās ir jānovērš citi riska faktori nekā autoservisā vai būvlaukumā. Valsts darba inspekcija rūpējas par rīka saturu - regulāri atjauno to atbilstoši normatīvo aktu prasībām, papildina ar jauniem skaidrojušiem materiāliem, filmām, plakātiem. OiRA rīks ir pieejams bez maksas tiešsaistē, jebkurā laikā un  no jebkuras vietas. Pozitīvi, ka rīks ne tikai palīdz identificēt problēmas uzņēmumā, bet arī piedāvā darba devējam iespējamos risinājumus darba vides risku mazināšanai vai novēršanai,” uzsver Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis.

 

Šobrīd latviešu valodā ir izstrādāti divpadsmit rīki – darbam birojā,  izglītības iestādēm, veikaliem, lauksaimniecības uzņēmumiem, uzkopšanas darbiem, sabiedriskajā ēdināšanai, viesnīcām un viesu mājām, skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, uzņēmumiem, kas veic automobiļu apkopes un remontu, būvdarbu veicējiem, kas strādā telpās, autotransportam, ārstu praksēm.

 

Linda Tellgrena, bloga “Lindas Virtuve” autore: “Tas, ka uzņēmums ir neliels un tā ikdienas darbība šķietami nav saistīta ar augstiem riskiem, nenozīmē, ka darba vides risku aspektu drīkst ignorēt. Pat savās mājās mēs veicam pasākumus, lai veidotu pārdomātu un patīkamu vidi, tad kāpēc to gan nedarīt arī darba vietās? Darba vides risku izvērtēšana un novēršana ir gluži kā laba apdrošināšana - ieguldot proporcionāli nedaudz resursu, varam izvairīties no lielākiem negadījumiem un izdevumiem nākotnē. Tādējādi pasargājot gan sevi, gan savus padotos. Katrs darbinieks ir vērtība!”

 

Aivars Mackevičs, portāla BalticTravelnews.com direktors: “Priecē, ka OiRA kā rīks ir pielāgots katras nozares specifikai. Piemēram, paredzot čūsku kodumu risku viesu namiem laukos. Viesmīlības nozarē, kā restorānos, tā viesnīcās, būtiska ir katra detaļa. Piemēram, pareizi izbūvējot grīdu un izvietojot atbilstošus paklājus, uzņēmējs gan ietaupa laiku telpu uzkopšanai, gan nodrošina drošu darba vidi saviem darbiniekiem, tādējādi taupot sava uzņēmuma līdzekļus. Taču par darba vides risku novērtēšanu uzņēmējs nereti sāk domāt tikai divos gadījumos - ja ir noticis nelaimes gadījums vai ja draud sods. Uzņēmēji būtu vairāk ieinteresēti vērtēt un novērst riskus, ja saskatītu tajā ekonomisko izdevīgumu. Sakārtotā un standartizētā vidē darbinieki ātrāk izprot savus pienākumus un apgūst darba vidi, tādējādi var ātrāk sākt darboties, darbinieki mazāk slimo, tādējādi ir mazāka darbinieku rotācija. Tas viss palīdz uzņēmējam taupīt laiku un finanšu resursus. Turklāt situācijā, ja notiek nelaimes gadījums, darba vides risku novērtēšana ar OiRA palīdz sadarbībā ar apdrošinātājiem, jo uzņēmumā tiek veikta darba vides risku vadība un  dokumentācija ir sakārtota atbilstoši noteikumiem. ”

 
OiRA rīks tiešsaistē: www.vdi.gov.lv/lv/oira/
 
Papildu uzziņām par OiRA
Linda Matisāne
VDI Sadarbības un attīstības nodaļas vadītāja
Tālr. +371 26482297
 

 

  23.oktobrī plkst.10:00 – 16:00,
Virkas muižā, Virkas iela 27, Kuldīgā

notiks darba seminārs un konsultācijas vietējās pārtikas produkcijas ražotājiem.

Semināra ievadlekcijā ēdiena kultūras eksperte Dr. art. Astra Spalvēna informēs un atbildēs uz jautājumiem par pārtikas produktiem un kulināro mantojumu,
kā arī par mantojuma lietošanu produktu veidošanā.

Savukārt Latvijas Iepakojuma asociācijas valdes priekšsēdētāja Mg.sc.soc Iveta Krauja klātesošos informēs par produkta un iepakojuma savienību,
iepakojuma klasifikāciju, materiāliem, formām, veidiem, marķējumu.

 Pēc lekcijām un diskusijām klātesošajiem tiks sniegtas konsultācijas par kulinārā mantojuma lietošanu produktu veidošanā un konkrēta produkta
iepakošanas risinājumiem, sniedzot ieteikumus par uzlabojumiem.

 Lūdzam paņemt līdzi sava ražojuma paraugu, par kuru gribiet saņemt konsultāciju. Ieteicams jau iepriekš atsūtīt sava ražojuma fotogrāfiju un aprakstu,
lai eksperti varētu labāk sagatavoties katra produkta analīzei.

 Detalizēta semināra programma!

 Pieteikšanās - inese@celotajs.lv, 29 462 024 līdz 1. oktobrim.

 


 8.novembrī "Kalnmuižas pilī",
Kandavas novadā LLTA
“Lauku ceļotāja” gada noslēguma seminārs - kontaktbirža “Vietējais ēdiens no ražotāja līdz ēdinātājam”.

Pasākuma sākumā LLTA „Lauku ceļotājs” prezidente Asnāte Ziemele runās par asociācijas 2018. gada aktualitātēm, sniegs pārskatu par statistiku,
tendencēm un aktivitātēm, kā arī ieskicēs 2019. gada plānotos pasākumus. Ar lekciju par vietējās pārtikas nozīmi ēdienkartēs uzstāsies šefpavārs,
par vietējās pārtikas sasniedzamību - Kurzemes pārtikas ražotāju ķēdes un Rīgas izplatītāju pārstāvji.

Pasākuma noslēguma daļā notiks reģionālā sadarbības tīkla starp tūrisma/ēdināšanas uzņēmumiem un vietējiem pārtikas ražotājiem/zemniekiem
izveides kontaktbirža. Ražotājiem tiks dota iespēja īsi prezentēt savu līdzpaņemto produkciju. To degustējot, ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji varēs uzrunāt
ražotājus, lai apmainītos ar kontaktiem un nepieciešamo informāciju veiksmīgai sadarbībai.


Pieteikšanās līdz 25. oktobrim, rakstot uz inese@celotajs.lv.

Detalizētāka programma sekos: http://www.losp.lv/node/5039

   


 27.09.2018

Sausuma dēļ cietušajiem lauksaimniekiem pieejams VID atbalsts nodokļu nomaksas jomā

 

Ņemot vērā, ka ilgstošā sausuma izraisītās sekas lauksaimniecībā atzītas par valsts mēroga dabas katastrofu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) varēs sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku nodokļu maksājumus lauksaimniekiem, kurus Zemkopības ministrijas deleģētā SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” būs atzinusi par valsts mēroga dabas katastrofā cietušajām personām lauksaimniecībā.

Lai saņemtu šādu atzinumu, lauksaimniekiem, kuru saimnieciskā darbība ir tieši saistīta ar ilgstoša sausuma izraisītajām sekām un tās attiecībā uz viņiem ir atzīstamas par nepārvaramas varas apstākļiem, ir jāvēršas SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs”.

Saņemot atzinumu, lauksaimnieks to kopā ar motivētu rakstveida iesniegumu par nodokļu maksājumu sadalīšanu termiņos vai atlikšanu uz laiku līdz vienam gadam[1] iesniedz VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldei. Iesniegumu kopā ar atzinumu var iesniegt elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), nosūtīt pa pastu vai iesniegt klātienē jebkurā VID klientu apkalpošanas centrā.

VID piedāvātā iesnieguma forma pieejama VID EDS sadaļā “Dokumenti/Sagatavot jaunu dokumentu “No veidlapas” /Citi/Iesniegums samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanai”, kā arī VID tīmekļa vietnes sadaļā “Nodokļu parādi/Veidlapas un iesniegumi/Iesniegums samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanai”. Lūdzam ņemt vērā, lai iesniegumu EDS varētu pabeigt un iesniegt, datu bāze pieprasīs aizpildīt arī sadaļu par bilances datiem un peļņas un zaudējumu aprēķinu.

Savukārt tie uzņēmumi, kurus ārkārtas apstākļi skāruši pastarpināti, var izmantot likumā[2] paredzēto iespēju sadalīt nodokļu samaksu uz laiku līdz vienam gadam. Šajā gadījumā nodokļu maksātājam ne vēlāk kā 15 dienas pēc maksājuma termiņa iestāšanās jāvēršas VID ar motivētu rakstveida iesniegumu.

Attiecībā uz nodokļu parādiem, kuru piedziņai VID jau ir pieņēmis lēmumu, nodokļu maksātājs var iesniegt VID motivētu rakstveida iesniegumu, lūdzot VID pieņemt lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi uz laiku līdz trim gadiem, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas[3]. Šo likuma normu var piemērot, ja nodokļu maksātājs motivētu rakstveida iesniegumu iesniedz VID ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad paziņots lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, kā arī ja nodokļu maksātājam nav aktuāls maksātnespējas, tiesiskās aizsardzības vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process. Arī šo iesniegumu var iesniegt elektroniski, izmantojot VID EDS, kā arī nosūtot pa pastu vai iesniedzot klātienē ikvienā VID klientu apkalpošanas centrā.

Jautājumu un neskaidrību gadījumā var zvanīt uz VID Konsultatīvo tālruni 67120000, vērsties ikvienā VID klientu apkalpošanas centrā, vai arī uzdot jautājumus rakstiski VID mājaslapā sadaļā Kontakti.

 

[1] Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 24.panta pirmās daļas 4.punkts

2 Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 24.panta pirmās daļas 1.punkts

3 Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 26.panta 11.daļa

 

Informāciju sagatavoja:

Evita Teice-Mamaja

VID Sabiedrisko attiecību daļa

Tālr. 67122668, 26351438, 67122670, 26558389

Talejas iela 1, Rīga, LV-1978

www.vid.gov.lv

 
 

 
 
Informācija medijiem
2018.gada 18.septembrī
 
 

Latvijas tirgū ienāk jauns liellopu izsoļu rīkotājs ar tiešraidēm internetā

 

Savu darbību uzsāk jauns lauksaimniecības liellopu izsoļu rīkotājs SIA “Cattle Market”, piedāvājot unikālu iespēju lauksaimniekiem realizēt liellopus gan vietējā, gan starptautiskā tirgū, rīkojot izsoles, kuras iespējams vērot klātienē un interneta video tiešraidēs.

 

No 3.oktobra lauksaimnieki un visi interesenti varēs klātienē piedalīties liellopu izsolēs jaunizveidotajā “Cattle Market” savākšanas centrā Saldus novadā, kā arī sekot līdzi video tiešraidēs uzņēmuma mājas lapā www.cattlemarket.lv un interneta vietnēs Facebook, Youtube un instagram: cattlemarketlatvia.

 

Savākšanas centrs, kur norisināsies izsoles, ir moderns, dzīvniekiem un videi draudzīgs. Tas nodrošina dzīvnieku apriti pēc mūsdienīgākajiem standartiem, samazinot dzīvnieku saslimšanas vai traumēšanās riskus pirms izsoles, tās laikā un pēc. Tas mazina dzīvnieku stresu, tādējādi maksimāli novēršot dzīvnieku dzīvmasas zudumu. Ilggadējā pieredze starptautiskajā liellopu tirgū, sadarbībā ar profesionāliem zootehniķiem un veterinārārstiem, spēj nodrošināt augstas kvalitātes servisu dzīvnieku realizācijai.

 

Izsoles dalībnieku ērtībai par katra pārdotā dzīvnieka cenu tiek paziņots tā īpašniekam ar īsziņas un e-pasta palīdzību nekavējoties pēc tā pārdošanas, pat, ja izsole vēl nav beigusies citiem dzīvniekiem.

 

“Uzsākot darbu pie izsoļu rīkošanas, galvenā doma bija organizēt darbu tā, lai  klientiem viss process būtu ērts un caurskatāms - atklāti, skaidri un saprotami pārdevējiem, pircējiem un citiem interesentiem.” skaidro dipl. zootehniķis un uzņēmuma valdes loceklis Dāvis Krēziņš.

 

Bez izsoļu rīkošanas tiek piedāvāta arī vaislas materiāla un kaušanai paredzētu dzīvnieku realizācija, organizējot dzīvnieku tirdzniecību starptautiskajā tirgū, kā piemēram ES valstīs, arī Turcijā, Tuvajos Austrumos. Izveidota sadarbība ar tādām NVS valstīm kā Uzbekistāna un Kazahstāna. “Mēs vienmēr cenšamies nodrošināt saimniekiem visaugstākās pārdošanas cenas, jo mūsu mērķis ir padarīt spēcīgākus mūsu piegādātājus ar katru veiksmīgu darījumu. Komisijas maksu iekasējam no pircējiem nevis pārdevējiem, lai vietējiem ražotājiem būtu mazākas izmaksas liellopus realizējot. Mūsu prioritāte vienmēr ir lauksaimnieki un to attīstība.” piebilst D. Krēziņš.

 

Cattle Market ir pirmais uzņēmums Latvijā, kas sniedz iespēju piedalīties liellopu izsolēs, nodrošinot video tiešraides internetā. Uzņēmuma komandai ir vairāk kā 10 gadu pieredze starptautiskajā liellopu tirdzniecībā. Uzņēmums ir daļa no Amerikā bāzētas uzņēmumu grupas, kura nodarbojās ar liellopu tirdzniecību un dzīvnieku izsolēm pēdējos 27 gadus. Ir izveidota cieša sadarbība ar vairākām liellopu audzētāju biedrībām, asociācijām un to nobarošanas fermām, kā arī ar ārvalstu pircējiem Eiropā, Turcijā, Tuvajos Austrumos un Āzijā. Iepriekš minētais nodrošina labākos cenas piedāvājumus par liellopiem neatkarīgi no sezonas.

 

Plašais sadarbības partneru loks piedāvā vienmēr konkurētspējīgas cenas pat izsolē iespējami neizsolīto dzīvnieku realizācijai par augstākajām cenām.  

 
Kontakti:
Dāvis Krēziņš
Dipl. Zootehniķis
Valdes loceklis
+37127776060
 
Daina Pūce
Administrācija
+37127774040
 

 

 

 


 

 Rīgā norisināsies vērienīgs Latvijas simtgades pasākums “Lauki ienāk pilsētā”

 

 2018. gada 8. septembrī, Rīgā, 11.novembra krastmalā no plkst. 10.00 līdz 20.00 Latvijas simtgades svinību ietvaros
notiks lielpasākums “Lauki ienāk pilsētā”. Pasākuma dalībnieki pārstāv nozīmīgākās lauksaimniecības jomas, produktus,
pakalpojumus un ar lauksaimniecību saistītas izglītības iestādes, kopā veidojot stāstu par Latvijas lauku vēsturi un
mūsdienīgu saimniekošanu un dzīvi laukos.

 

Pasākuma apmeklētāji tiek aicināti iepazīt dzīvi un darbu Latvijas laukos, jauniešu izglītības iespējas, modernākās tehnoloģijas,
graudkopību, lopkopību, dārzkopību, mežsaimniecību, zivsaimniecību, bioloģisko lauksaimniecību un amatniecību.
Būs arī degustācijas un mājražotāju tirgus, daudzveidīga kultūras programma, dažādi konkursi un īpaša izsole.
Diena sāksies ar lauksaimniecības tehnikas parādi, kurā no Rīgas Motormuzeja cauri Rīgai uz 11. novembra krastmalu brauks
vēsturiskā un mūslaiku lauksaimniecības tehnika, parādot tehnikas attīstību Latvijas 100 gadu laikā.

 

Ikvienā no pārstāvētajām jomām katrs pats varēs pamēģināt, piedalīties, pieskarties, pasmaržot, izgaršot, sadzirdēt un ieraudzīt to,
ko ikdienā dara lauksaimnieki, mežsaimnieki, dārzkopji, biškopji un zivsaimnieki. Būs iespējams piedalīties produktu tapšanā – uzzināt,
kā rodas piens, top maize, kas nes medu. Šī ir iespēja pašā Rīgas centrā ieraudzīt īstas graudu kaltes un 7m augstu
graudu glabāšanas torni, izpētīt traktoru, iekāpt kombainā, apskatīt mājlopus.

 

Pasākuma rīkotāji īpaši aicina jauniešus no pilsētām un reģioniem izzināt lauksaimniecības izglītības iestāžu piedāvājumu,
kas paver plašas iespējas ražīgi strādāt un ienesīgi saimniekot Latvijas laukos.

 

Pasākumu organizē Zemkopības ministrija un „Fonds Latvijas lauksaimniecības attīstībai”, piedaloties zemnieku saimniecībām
un lauksaimniecības uzņēmumiem, valsts institūcijām, izglītības iestādēm un nevalstiskajām organizācijām.
Rīkotāji aicina ikvienu 8. septembrī doties uz 11. novembra krastmalu un kopā svinēt mūsu simtgades svētkus.
Pasākums apmeklētājiem ir bez ieejas maksas.

 

Nodibinājums „Fonds Latvijas lauksaimniecības attīstībai” rīko pasākumus un veic darbību, lai veicinātu lauksaimniecības
un lauku attīstību Latvijā,
parādītu dzīves un darba iespējas laukos, iepazīstinātu ar Latvijā izaudzēto, ražoto un pārstrādāto,
popularizētu laukus, lauksaimniecības sasniegumus un attīstību.

 

 


 

© 2007 Autortiesības aizsargātas. Visas tiesības rezervētas. Mālpils pagasta padome.  
Vēsture
Kartes
Simbolika
Kultūras pasākumu plāns
Mālpils kultūras centrs
Izstāžu zāle
Vēsturiskā mantojuma krājums
Latvijas 100gades pasākumi
Pirmsskolas izglītības iestāde "Māllēpīte"
Mālpils novada vidusskola
Mūzikas un mākslas skola
Mūžizglītība
Sporta darba organizators
Sports bildēs
Sporta komplekss
Naktsmītnes un relaksācijas vietas
Aktīvā atpūta
Apskates vietas
Dabas objekti
Vēsturiskas vietas
SIA "Mālpils Piensaimnieks"
Invalīdu un viņu atbalstītāju biedrība "Notici sev"
Mālpils novada politiski represēto nodaļa
Mālpils makšķernieku biedrība "Mālpils zivīm"
Mālpils Tautskola
Biedrība "Idoves mantojums"
Kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzības un attīstības biedrība
Jauniešu apvienība "MJA.U"
KrastGroup
Ģimenes ārstes J.Sprūdes prakse
Pasta nodaļas darba laiki
2013.gada sezona
2014.gada sezona
2012.gada sezona
Arhīva foto
Barikāžu atceres pasākums 2013.gadā
Barikāžu atceres pasākums 2011.gadā
Baznīcas
Pilskalni
Muižas
Skulmju dzimtās vietas
Karavīru apbedījumi, kauju piemiņas vietas
Politiski represēto piemiņas vietas
Mālpils tēlniecības simpoziju skulptūras
Pieminekļi, piemiņas vietas
Avoti
Dižkoki
Skatu punkti